18.
oktobrī Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim gaidāma liela jubileja. Kopš tā
dibināšanas būs pagājusi jau puse gadsimta. Pastāvēšanas laikā ir ļoti daudz
kas mainījies, taču mīlestība pret pašu pagasta tradīcijām ne mirkli nav
zudusi.

Uz gaidāmo 50 gadu jubilejas koncertu 18.
oktobrī ansambļa vadītāja Solveiga Pētersone mudina atnākt arī bijušos
dalībniekus. Viņiem gaidāms kāds pārsteigums. Koncertā uzstāsies arī kolektīvi
no citiem novadiem. “Pat no Latgales,” mundri piebilst I. Prenclava.

S. Pētersone Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa
grožus ir pārņēmusi kopš šā gada janvāra. Viņu iepriekšējā vadītāja Zenta
Bērtiņa, kas pērn devās Aizsaulē, bija noskatījusi kā iespējamo nākamo ansambļa “mammu”. “Pirms tam braucām kopā
ar vīru uz Otaņķu etnogrāfisko ansambli mācīties dziesmas, tradīcijas. Un mēs
ar Zentu sadraudzējāmies. Es visiem saku, ja mēs būtu bijušas vienā vecumā, tad
arī uz ballēm būtu kopā gājušas,” ar smaidu saka S. Pētersone.

Iejusties draudzīgajā kolektīvā viņai ir izdevies.
“Kopā mums iet lustīgi. Es gan nezinu, ko viņas runā man aiz
muguras,” kolektīvam smejoties, saka S. Pētersone. “Ja te nebūtu tādu
manu meiteņu, tad droši vien nebūtu piekritusi šādam izaicinājumam. Jo
etnogrāfiskais ansamblis ir saistīts ar ko iekšēju, kas ir raksturīgs tikai
katrai vietai. Te ir rads rada galā, pietiek tikai saskatīties un jau zina, par
ko tiek runāts. Tāpēc ienākt no malas nav viegli.”

Jautāti, cik cilvēku patlaban ir kolektīvā,
dalībnieki ar zināmu azartu cits pēc cita sauc dažādus skaitļus, līdz galu galā
nonāk pie kopsaucēja – 17 dziedātājiem. Patlaban, salīdzinot ar pēdējiem
gadiem, pat piedzīvots neliels dalībnieku skaita pieaugums. Par Otaņķu sievām
ansambli dēvēt vairs gluži nevar, jo patlaban tajā ir iesaistījušies arī
vairāki vīrieši.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20. septembra numurā.

#kvards-20140920-06#