Gleznotāja un pasniedzēja Liene Bernāte vēlas nest mākslu tuvāk cilvēkiem, kas nepārvalda sociālos tīklus un internetu, tāpēc Grobiņā, Zentas Mauriņas piemiņas istabās, var apskatīt viņas personālizstādi “Lauki”.

Z. Mauriņas piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava lepojas, ka muzejā regulāri var apskatīt gan Kurzemē vairāk vai mazāk zināmu, gan Latvijā atzītu mākslinieku izstādes. Šomēnes šeit aplūkojami 12 darbi, kurus radījusi Liene Bernāte. Māksliniece glezniecību apguvusi Liepājas mākslas skolā, vēlāk studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas darbi ieguvuši balvas Liepājas vizuālās mākslas rudens izstādēs, bet diplomdarbs “Dejotāji” apbalvots ar “The Klavs Sipolins Foundation” (Kanāda) stipendiju. L. Bernāte ir piedalījusies daudzās izstādēs gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām, kā arī starptautiskos gleznotāju un zīmētāju plenēros.

Patlaban izstādes autore glezniecības pamatus māca jaunajiem māksliniekiem Grobiņas Mūzikas un mākslas skolā. Viņa stāsta, ka Grobiņā novērojusi tendenci – bērni ļoti mērķtiecīgi cenšas sevi apliecināt. Ja viņi kaut ko uzsāk, tad vēlas veikt visu ceļu – no A līdz Z. Un tas priecē.

Māksliniece vada gleznošanas nodarbības arī pieaugušajiem – trešdienu vakaros un ceturtdienās pa dienu. Viņa saka: “Cilvēkiem patiešām ir interese par glezniecību, ir tādi, kas nāk jau ar savu bagāžu un pieredzi mākslā, kas mācījušies universitātē un mākslas skolā, un ir tādi, kuriem pieredzes nav, bet ir liela vēlme mācīties.” Ir viena stabila grupa, kas jau piecus gadus mācās pie L. Bernātes, viņi pirms tam jau apguvuši glezniecību pie citas pasniedzējas. Bet šobrīd veidojas jauns kurss, tādēļ mākslas mīļotājiem ir iespējas pieteikties. Grupā ir pieci līdz septiņi cilvēki.

Pēdējos gados māksliniece pati izvēlas gleznot vasarā un brīvā dabā, gleznošana telpās neesot viņas garā. Arī muzejā apskatāmie darbi nav tapuši konkrēti izstādei, tie radušies brīžos, kad māksliniece brīvā dabā tvērusi mirkli, – pavasaros, vasarās, rudeņos. Tieši tāpēc šī izstāde saucas “Lauki”. “Tas, kas mums apkārt, – ainavas, dārzs, ziedi, arī govis. Nu tā pa īstam, laucinieciski,” skaidro autore. Lielākoties tie visi radīti Durbes apkārtnē – “Tāšos”, pie Durbes ezera, Aisteres pusē.

Tā kā darbi nav lieli, māksliniecei bijis interesanti redzēt, kā tie iederēsies Zentas Mauriņas piemiņas istabās. Par to L. Bernāte aizdomājusies, kad pati aizgājusi uz kādu izstādi un sākusi runāties ar muzeja vadītāju Maiju Rolavu. Rezultāts tagad ir visiem apskatāms. Māksliniece uzsver, ka galvenais mērķis tomēr ir dot iespēju gleznas brīvi aplūkot grobiņniekiem. “Lai arī mūsdienās ļoti daudzi izmanto sociālos tīklus un visa informācija ir viegli pieejama, ir cilvēki, kuri nelieto informācijas apmaiņas vietnes un internetu vispār, tāpēc man gribējās šos darbus parādīt arī viņiem. Arī interneta vidē dažus no maniem darbiem var apskatīt, piemēram, sociālajā portālā facebook.com.”

Kopumā mūsdienu mākslā ir gan kāpumi, gan kritumi, kā visur, skaidro gleznotāja. Bet priecējot tas, ka muzeji kā institūcijas čakli darbojas pie dažādām izstādēm, gan tradicionālām, gan konkursu kārtībā izsludinātām. Ik pa laikam kaut kas tiekot organizēts, arī plenēri. Tie regulāri notiek vairākās Latvijas pilsētās – Liepājā, Ventspilī, Madonā, arī Daugavpilī. “Es īsti nezinu, vai tā ir tāda modes tendence, bet man ir liels prieks, ka cilvēki pievēršas realitātei. Bija viens brīdis, kad aktuāls bija viss pretējais – abstraktais, abstraktā domāšana, mākslas poētisms. Manuprāt, tā ir ļoti laba aktualitāte – iet ārā no telpām un iemūžināt mums apkārt esošo realitāti,” saka L. Bernāte.

Izstāde Zentas Mauriņas piemiņas istabās apskatāma līdz 5. novembrim.