liepajniekiem.lv
Sistēma vēl tikai top
Ukraiņu kultūrtelpu un Kravčenko ģimeni iepazina ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvniecības eksperts integrācijas jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Karolis Žibs un ANO konsultante bēgļu aizsardzības jautājumos Latvijā Anna Audere.
Šos speciālistus turp aizveda Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvji pēc tam, kad bija iepazīta situācija, kā novadā palīdz iejusties un integrēties bēgļiem no Ukrainas.
Liepājā bija sildošs noslēgums, lai gan sirsnīgas sarunas ar ukraiņiem bija arī Vaiņodē un Priekulē. ANO pārstāvji apmeklēja arī labdarības organizāciju “Tabitas sirds”.
Portāls liepajniekiem.lv viņiem jautāja, kādi ir secinājumi par Dienvidkurzemē redzēto. Vai uzzinājuši par grūtībām, problēmām, ar kurām bēgļi saskaras.
Karolis Žibs paskaidroja, ka viņi apmeklē pašvaldības, lai iepazītos, kā tajās bēgļi iekārtojušies un dzīvo, kā viņiem gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas palīdz iekļauties vietējā sabiedrībā.
“Redzējām, kā skola kopā ar pašvaldību bez iepriekšējas pieredzes uzņem bēgļu bērnus.
Citās valstīs jau ir iepriekš izveidota sistēma, kā strādāt ar bēgļu bērniem un palīdzēt viņiem adaptēties, bet Latvijā to tikai sāk veidot un mācās darot,”
K. Žibs teica par Vaiņodes vidusskolu.
Uzteica arī organizāciju “Tabitas sirds”, kas izveidojusi labu sadarbību ar pašvaldību un daudz dara bēgļu labā.
Ne tikai šajā pašvaldībā, bet Latvijā kopumā bēgļu bērnus skars izmaiņas izglītībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka no nākamā mācību gada Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes.
K. Žibs atgādināja, ka līdz šim bēgļu bērniem bija tiesības mācīties Latvijas skolā, ne pienākums, taču
“attālinātās mācības veicina bērnu izolāciju. Savukārt tā rada viņiem problēmas jau šodien un radīs nākotnē”.
Bēgļu atsauksmes ir pozitīvas, viņi nežēlojas, bet ir identificētas problēmas, ar kurām viņi saskaras, piemēram, latviešu valodas apguvē, izmitināšanā kopmītnēs u.c., teica Anna Audere.
“Sabiedrība dara daudz ukraiņu labā. Ir arī dzirdams par nogurumu, bet jāatceras, ka šiem cilvēkiem palīdzība nepieciešama. Pašvaldībām un NVO jāturpina sadarboties un risināt problēmas.”
Vieni izvēlas krievu valodas vidi, citi runā latviski
Sarunu vakarā Ukraiņu kultūrtelpas durvis vēra arī Kravčenko ģimenes draugi – ukraiņu žurnālists Oleksandrs Grinka ar sievu un dēlu.
Oleksandrs turpina darbu savā profesijā, seko līdzi gan Ukrainas karam, gan norisēm Latvijā.
Viņam ir savs uzskats par gaidāmo obligāto mācīšanos latviešu skolā: “Es novēroju, ka tie ukraiņi, kuri atbrauc no Ukrainas, daļēji asimilējas krievvalodīgo vidē.
Latvijas izglītības ierēdņi domā – ja ukraiņu bērni ies latviešu skolās, tad ātrāk aklimatizēsies, socializēsies, bet līdz ar to radīsies liela problēma. Ukraiņu bērni latviešu skolās meklē vieglāko ceļu un sāk sazināties ar krieviem. Viņi aizmirst ukraiņu valodu, pietiekami nemācās latviešu valodu, un ir krieviskā saziņas vide.”
Grinku puika mācās 4. klasē attālināti ukraiņu skolā, bet nākamgad sāks iet latviešu skolā. Pats to vēloties.
Turklāt ir
tā apguvis latviešu valodu, ka latvieši izrunā pat nejūtot atšķirību.
Tas noticis, pateicoties Liepājas Futbola skolai, kurā viņš spēlē divus gadus. Vide piespieda runāt latviski, un bērni valodas apgūst ātri.
Kad futbola komanda pirmo reizi aizbrauca uz nometni, treneris ukraiņu puiku iekārtoja istabiņā, kurā astoņi cilvēki un neviens neprata krieviski, vecāki stāstīja.
Tētis domā, ka to izdarīja speciāli, lai bērnam dotu emocionālu grūdienu, stimulu mācīties valodu. Tagad skolnieks latviski runā tekoši un pareizi.
“Ne tuvu nav tā, ka latviešu skola iemācīs valodu, kā daudzi domā. Jābūt spēcīgai vēlmei to apgūt,”
uzsver Oleksandrs.
Iekļaušanos vietējā sabiedrībā veicina nodarbes, ar ko cilvēki aizrāvušies. Viņi meklē un atrod iespējas turpināt Ukrainā iesākto, un, protams, – arī domubiedrus.
To lieliski apliecina Mihailo un Oksanas vecākās meitas Ruslanas sportiskās gaitas. Viņa ir sporta meistare Austrumu cīņās, Latvijas un Igaunijas čempione, guvusi starptautisku atzinību. Jau pirmajā atbraukšanas gadā iestājās Liepājas Universitātē studēt tūrisma biznesu.
Mācības latviešu valodā, un tām jātiek līdzi. Arī tiek, jo Ruslanai ir ķēriens uz valodām, teica tētis.
Oksana valodu apgūst kursos un arī latviski runā samērā labi, tāpat ielauzās vecākā māsa Natālija. Katrā ziņā ap stūri viņas apvest neizdosies.
Neizdodas uzsākt biznesu
Kravčenko ģimene nebrauca tieši uz Liepāju. Mihailo redzēja, kā Lietuva, Latvija ukraiņiem palīdz, un tāda attieksme uzpirka, viņš atcerējās.
“Es zināju, ka te cilvēki ir par mums, mūs saprot un nepametīs nelaimē.
Tāpēc nolēmām braukt. Bet šeit nonācām, pateicoties sievai, viņai bija savs bizness – svētku, pasākumu vadīšana. Oksanu pazina visā apgabalā, un tas tik liels kā puse Latvijas. Viņai bija savs teātris, lelles, maskas, rekvizīti. Viss jaunais, kas šajā jomā radās, viņai bija,” stāstīja ukrainis.
Viņš arī bija uzņēmējs – piederēja kafejnīcas, nakts klubs, celtniecības firma. Radis savu ģimeni uzturēt un pats nopelnīt, tāpēc nepadevās kārdinājumam braukt uz citu Eiropas valsti, kur maksā labus pabalstus.
“Man nebija svarīgi labi pabalsti, man svarīga komunikācija. Mēs šeit sēžam un runājamies; kā es Vācijā runātu? Kurš mani tur saprastu?” viņš smaidīja.
Liepājā iepazinies ar vienu uzņēmēju, ar ko kopā pastrādāja, tad otru, kurš ļoti atbalsta.
“Viņam zeme pie jūras un finanses, man – idejas un prāts. Gribam atvērt viņa zemē kafejnīcu, bet nekādi neizdodas.
Pagājušajā vasarā nesanāca, un jūtu, ka šogad neizdosies atkal. Ne tik daudz birokrātijas dēļ, cik ierēdņu nostājas dēļ, bet bez viņu apstiprinājuma – nekādi,” Mihailo atklāja savu sāpi.
Kad ukraiņu siltie ēdieni un latviešu saldie cienasti bija nobaudīti, kultūrtelpu pielēja ukraiņu tautasdziesmas melodija.
Negaidīti pa durvīm ienāca lācis – kā liela, labestīga bērnu rotaļlieta. Piecēla visus kājās un izkustināja jautrā dancī. Tobrīd nekur nemanīja Mihailo sievu Oksanu. Vai tikai viņai nebija kāda saistība ar mīlīgo ciemiņu?…
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.