liepajniekiem.lv
Uzņēmējdarbības māksla
Sapulci – tikšanos ar ražotnes attīstītājiem – sasauca Dienvidkurzemes novada pašvaldība. Atsaucoties uz “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 20. pantu, ieceres sabiedriskā apspriešana notiek neklātienē.
Gan Grobiņas iedzīvotāji, gan mediji saņēmuši Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumus, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmes var notikt klātienē, rīkotājam uzņemoties atbildību par epidemioloģiskās drošības normu ievērošanu.
Savukārt Vides pārraudzības valsts birojā uzsver, ka jāievēro spēkā esošais likums. Iedzīvotāji, kuri savākuši jau tuvu pusotra tūkstoša parakstu pret rūpnīcas būvniecību, iebilda pret to, ka oficiālā publiskās apspriešanas sanāksme 6. jūlijā notiks attālināti, jo daudziem neesot iespēju tajā piedalīties, un viņi pieprasīja klātienes tikšanos.
Aktīvais lauksaimnieks Mārtiņš Petrēvics, kura zeme atrodas blakus poligonam, jau sapulces sākumā vēlējās izteikt savus iebildumus un jautājumus.
Viņu mierināja Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols: “Savstarpēji ar kompāniju vienojoties, esam panākuši, ka šodien klātienē varam pateikt katrs savu sajūtu.
Gribētu, lai būtu tas zelta vidusceļš, kurā mēs protam salāgot uzņēmēju intereses ar tām iespējām, kādos apstākļos viņi to [darīs].
Ja viņi to spēj parādīt un pierādīt, tad ir viens ceļš. Ja tā uzņēmējdarbības māksla nav tik stipra, tad mēs paliekam katrs pie sava viedokļa.”
M. Berķis-Bergs sāka uzrunu ar to, ka zinot – daudzi te atnākuši ar negācijām, bažām un šaubām, tāpat “sociālajos tīklos viskautkāda informācija sarakstīta”.
“Rūpnīca, ko mēs gatavojamies attīstīt, nav atkritumu pārstrādes rūpnīca. Mēs negrasāmies neko rakt zemē, izšķīdināt gaisā. Jā, izejvielai, ko grasāmies ievest, pēc starptautiskās klasifikācijas ir šis kods – bīstamais atkritums.
Mūsu tehnoloģija un pieredze, ko esam ieguvuši, ļauj to, kas citām rūpnīcām skaitās atkritums, kā izejmateriālu pārstrādāt produktā un pārdot tālāk,” viņš pastāstīja.
Paredzētas 30 darba vietas, no kurām ap 25 varētu strādāt vietējie cilvēki.
Paliks tikai gaiss
Ražotne esot plānota pilnīgi slēgta, izejmateriālu pievedīšot slēgtos konteineros, tāpat pēc tam aizvedīšot prom gatavo produkciju. Grobiņā nepaliekot nekas, uzsvēra uzņēmējs. “Tikai gaiss,” piebilda sapulces dalībniece.
M. Berķis-Bergs uzreiz paskaidroja, ka ražotnē notiks katalizatoru apdedzināšana, paredzēti trīspakāpju filtri, attīrīšanas iekārtas, tai būs 14 metrus augsts skurstenis ar četriem sensoriem, kuru rādījumi būšot publiski pieejami. “Viena trešdaļa no rūpnīcas izmaksām ir ražošanas izmaksas, divas trešdaļas – attīrīšanas iekārtas,” viņš norādīja.
Ietekmes uz vidi novērtējumu (INV) pēc “VNiMo Services” pasūtījuma sagatavojis vides konsultāciju uzņēmums “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.
Tā vecākais konsultants Raimonds Veinbergs sāka ar to, ka jebkura rūpnīca radīšot emisijas gaisā vai atstāšot citas ietekmes.
“Mēs te nestāstīsim zilus brīnumus, bet to, ko uzņēmums reāli plāno darīt un kas mums obligāti jādara,” viņš teica.
Ievērojot tehnoloģijas un Eiropā paredzētās vides prasības, sēra dioksīda, smalko daļiņu, smago metālu u. tml. emisijas nepārsniegšot pieļaujamās normas. “Ūdens tēma ir sāpīga no “Liepājas RAS” puses. Ir bažas, ka notekūdeņi varētu saturēt kādus metālus. Uzņēmums ir paredzējis visus notekūdeņus gan no sadzīves, gan ražošanas savākt tvertnēs un izvest uz attīrīšanas iekārtām,” viņš atzīmēja.
M. Berķis-Bergs pauda, ka nākot atklāti runāt ar iedzīvotājiem. “Mēs piedāvājam izveidot konsultatīvo padomi, kurā jūs, iedzīvotāji, un pašvaldība varētu izvēlēties savus pārstāvjus,” viņš teica.
Ražošanas procesā paliekot pāri daudz siltuma. Tāpēc projektā plānots uzstādīt tvaika turbīnu, kas siltumu pārvērtīs elektroenerģijā, kuru varēs pārdot, un gūto peļņu uzņēmums esot gatavs ieguldīt Grobiņā, lemjot kopā ar minēto padomi.
Vanādijs turībai
“Kāds labums no jūsu rūpnīcas būs tuvāko māju iedzīvotājiem?” vaicāja M. Petrēvics. “Kopējam sabiedriskajam labumam ir jāpaliek vismaz tādam pašam, jūs nedrīkstat pazemināt mūsu dzīves kvalitāti,” teica Kristīne Dzelme un prasīja pastāstīt, kāds liepājniekiem līdz šim bijis labums no M. Berķa-Berga pārstāvētā uzņēmuma “Ferrolat”.
“Labumus, ko varētu iegūt Grobiņā, es iepriekš uzskaitīju. Jūs mani visu laiku pārtraucāt. Grobiņas iedzīvotājiem nekas sliktāk nebūs,”
viņš sāka stāstīt, bet sapulces dalībnieki viņu pārtrauca ar starpsaucieniem.
Grobiņnieki pauda, ka viņu pilsēta līdz šim ir bijusi droša un laba vieta ģimenēm, bet rūpnīcas celšanas gadījumā bažās par savu un bērnu veselību būšot jābrauc prom. “Jūs pats nāksiet dzīvot Grobiņā?” M. Berķim-Bergam vaicāja M. Petrēvics.
Biškopis Jānis Elsberģis prasīja, kas vairs nākšot pie viņa pirkt Dienvidkurzemes novadā ievāktu medu.
Uzņēmējs stāstīja, ka Eiropā esot divas šādas rūpnīcas – Austrijā un Luksemburgā, kas ir vienas no zaļākajām valstīm, – pilsētas centrā. “Mēs ražojam vanādiju. Jums visiem rokās ir mobilais telefons, katrā no tiem ir vanādijs. Visi braucat ar mašīnām. Katrā ir vanādijs. Lauksaimniekiem ir traktori, un tajos ir vanādijs. Tāpēc šīs valstis ir daudzreiz turīgākas, jo iemācījušās to pārstrādāt,” klāstīja M. Berķis-Bergs. “Bet mēs negribam.”
“Negribam! Negribam!” sauca grobiņnieki un pauda neizpratni, kāpēc pie mums jāieved citās valstīs radušies bīstamie atkritumi.
Ja reiz uzņēmums esot deklarēts Rīgā, lai tur arī uzņēmējs ceļot savu rūpnīcu. “Lai rūpnīcas ceļ Bulgārijā un Meksikā,” Ināra Avotiņa komentēja teikto, ka no šīm valstīm ievedīšot izejvielas.
Uzziņai
SIA “VNiMo Services” ieceres
- Plānota izlietoto vanādija katalizatoru apstrāde – 24 tūkstoši tonnu gadā.
- Iegūs dzelzs un vanādija sakausējumu – ferovanādiju, kuru simtprocentīgi eksportēs.
- Pārvēršot ražošanas procesā radušos siltumu elektroenerģijā, saražotais apjoms būtu pielīdzināms vismaz 11 tūkstošu privātmāju gada patēriņam.
- Kopējās investīcijas rūpnīcas attīstībā plānotas ap 3 miljoniem eiro.
- Izveidos 30 jaunas darba vietas.
- Oficiālā sanāksme IVN ziņojuma apspriešanai notiks attālināti 6. jūlijā pulksten 18.
Avots: environment.lv
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.