Akciju sabiedrībā “Kurzemes atslēga 1” šogad palielinājies apgrozījums, taču ne tāpēc, ka kāpināts ražošanas apjoms. Tas ir vispārējās inflācijas rezultāts. Tomēr uzņēmumā notikušas arī pārmaiņas, kas lielā mērā saistītas ar to, ka strauji audzis pieprasījums pēc metāla žogiem un to dekoratīvajiem elementiem. Uzņēmums pat nespējot tikt galā ar visiem pasūtījumiem.

Atgūst Ukrainas tirgus daļu

Akciju sabiedrības “Kurzemes atslēga 1” apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1,453 miljoni latu, kas ir par 12,09 procentiem vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Biķis stāsta, ka galvenokārt to ietekmējusi vispārējā inflācija – cenu kāpums izejvielām, darba samaksas palielināšana u.c.

Noieta tirgus saražotajai produkcijai gan būtiski neesot mainījies. Latvijā paliek aptuveni 50–55 procenti produkcijas, pārējā tiek eksportēta uz Lietuvu, Igauniju un Ukrainu. Savulaik, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, aizputnieki zaudējuši pusi no iepriekš apgūtā Ukrainas tirgus. “Latvijai ar Ukrainu nebija ievedmuitas. Bet Eiropas Savienībā tā bija divdesmit procentu no preces vērtības. Kā mēs tur iestājāmies, daudziem ukraiņu partneriem mūsu produkcija vairs nelikās interesanta,” skaidro V.Biķis. Tomēr pa šiem gadiem ir aktīvi strādāts, un nu jau daļa no zaudētā atgūta. Tiesa, tas izdevies, kad aizputnieki ukraiņiem piedāvājuši atlaides.

Jaunu produkciju neizstrādā

V.Biķis atzīst, ka pēdējos gados uzņēmumā jauni preču modeļi nav izstrādāti. Tam ir būtiski iemesli. Galvenokārt tādēļ, ka tas izmaksā ļoti dārgi, jo nepieciešams uzstādīt jaunas ražošanas līnijas. Bez tam – nepieciešams saražot lielu daudzumu, lai šīs investīcijas atmaksātos. Bet Latvijas tirgus tam ir pārāk mazs. “Ja atnāks kāds pasūtītājs un teiks, ka man, lūk, vajag  tādu un tādu preci – miljonu gadā, tad ir vērts tam pievērsties un investēt ražošanā. Citādi sākt ražot jaunu preci ir ļoti dārgs prieks,” apgalvo V.Biķis.

Taču tas nenozīmē, ka uzņēmuma ražotā produkcija nemainās dizaina ziņā – akciju sabiedrība “Kurzemes atslēga 1” kooperējas ar citiem ražotājiem. Piemēram, Vācijā un Itālijā iegādātie durvju rokturi tiek komplektēti ar pašu ražotajām atslēgu kārbām. Līdz ar to produkcija kļūst daudzveidīgāka gan izskata, gan cenu ziņā.

Ļoti strauji palielinājies pieprasījums pēc metāla vārtiem, režģiem un to dekoratīvajiem elementiem. Pēc tiem ļoti liels pieprasījums ir Rīgas pusē, kur turīgie ļaudis būvē un labiekārto savas mājas. V.Biķis atzīst, ka patlaban uzņēmums pat nespēj apmierināt pieprasījumu. Taču “Kurzemes atslēgā 1” darinātie metāla žogi redzami arī mūspusē, piemēram, ar tiem Aizputē norobežoti gājēju celiņi pie senās Ordeņa pils un slūžām.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzskata, ka šis ir virziens, kurā uzņēmumam vēl ir lielas iespējas attīstīties, un tas arī tiek darīts. Piemēram, nesen no izstādes Rīgā atvesta jauna iekārta metāla dekoratīvo elementu veidošanai.

Vienīgais šķērslis šajā biznesa virzienā varētu būt straujais metāla cenu kāpums. Latvijā jau tagad šīs izejvielas cena ir lielāka nekā kaimiņvalstīs. Vaicāts, kāpēc tad metālu labāk neiepirkt tur, V.Biķis smaida: “Mēs to jau arī darām.”

Valstī esot nopietna krīze

Runājot par ražotāju stāvokli tagadējos saimnieciskajos apstākļos, V.Biķis spriedumos ir skarbs: “Situāciju mūsu uzņēmumā nosaka kopējā situācija valstī. Un valstī tā patlaban ir ļoti nelabvēlīga. Latvijā ir diezgan nopietna ekonomiskā krīze.” Galvenokārt inflācijas dēļ. “Jebkurš ekonomists pateiks, ka inflācija ir lipīga lieta un to apturēt nav vienkārši. Inflācijas apturēšanas pasākumus valstī sāka divus trīs gadus par vēlu. Un nākamgad inflācija būs vēl lielāka.” Ja valstī gada inflācija būs 11 līdz 12 procentu, vismaz tādā pašā līmenī būšot jāceļ arī atalgojums strādājošajiem. Lai to izdarītu, jāpaaugstina arī produkcijas cena. “Bet pircējam ārvalstīs, kur inflācija ir tikai trīs procenti, es nevarēšu ieskaidrot, ka prece kļuvusi jūtami dārgāka, jo mums, lūk, inflācija liela. Pircējam tas ir vienalga. Tā nu iznāk, ka no inflācijas visvairāk cieš maznodrošinātie un eksportētāji,” secina V.Biķis.

Lētāka darbaspēka ievešana neesot šīs problēmas risinājums. V.Biķis pat uzskata, ka viesstrādniekus nemaz nedrīkstētu ļaut ievest, jo bezdarba Latvijā vairs praktiski nav. “Ja uzņēmējs nespēj samaksāt tādu algu, lai cilvēks piekristu strādāt, tad viņa biznesam nav perspektīvas. Mazkvalificētu viesstrādnieku ievešana ir lāpīšanās ar svešķermeni Latvijas ekonomikā. Un kas notiks pēc tam, kad darbaspēks Latvijā atgriezīsies? Ko darīs te sabraukušie viesstrādnieki, kuri nav konkurētspējīgi darba tirgū? Piemēri nav tālu jāmeklē. Mēs zinām, kādi grautiņi notiek Francijā. Arī vācieši, kaut arī paši pirms pārdesmit gadiem uzaicināja darbā turkus, aizvien pret viņiem izturas nicinoši,” norāda V.Biķis.

Nākotnē raugās optimistiski

V.Biķis uzskata, ka Latvijas ekonomiku pašlaik uztur Eiropas nauda, investori un ārzemes strādājošie, kas šurp sūta savu sapelnīto naudu. Iekšzemes kopprodukts pieaug lielākoties uz tirdzniecības un būvniecības rēķina. Taču V.Biķis norāda, ka ar saviem skarbajiem spriedumiem nevēlas sēt paniku, jo nākotnē viņš tomēr raugās optimistiski. “Esmu pārliecināts, ka jau drīz valsts būs spiesta pagriezties ar seju pret ražotājiem un vairāk atbalstīt mūs. Eiropas nauda nebūs mūžīga, arī no Īrijas latviešiem naudas plūsma ar laiku apsīks. Un tad tikai ražotāji būs tie, kas varēs stabilizēt ekonomiku,” prognozē V.Biķis.

Uzziņai

– Akciju sabiedrība “Kurzemes atslēga 1” atrodas Aizputē un darbojas 19.gadsimtā būvētās kartonāžas fabrikas ēkās.
– Uzņēmums ar būvkalumu ražošanu nodarbojas 45 gadus.
– Pamatprodukcija ir durvju slēdzenes, logu aizgriežņi, durvju un logu viras, durvju un logu furnitūra, celtniecības stiprinājumi un metālkalumi vārtiem, žogiem, balkoniem, kāpnēm.
– Jau piecus gadus uzņēmuma palīgnozare ir metālkalumu izgatavošana.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Akciju sabiedrības “Kurzemes atslēga 1” meistars Jānis Valkašs demonstrē dekoratīvos metāla žogu elementus, kas ir ļoti pieprasīti no pircējiem Rīgā.