Vārnas šogad kļuvušas ne vien dullas, bet patiesi agresīvas, satraukts ne viens vien Dienvidkurzemes novadu iedzīvotājs. Šis patiešām ir vārnām labvēlīgs laiks, apstiprina putnu pētnieks.

Mēģina uzbrukt stārķim

“Vārnas vilka bezdelīgu oliņas ārā no ligzdas, bāza knābjus strazdu būros,” stāsta tāšeniece Gunta. Tās mēģinājušas uzbrukt pat stārķim: “Tupēja uz zara un cītīgi skatījās. Kad stārķis lidoja, vārnas lidoja viņam pakaļ, izskatījās, ka mēģina pikēt tam virsū.” Kāda cita pelēce, savu bērnu sargādama, draudīgi dzinusi cilvēkus prom no ligzdas vietas un pat mēģinājusi uzbrukt. Bet zemeņu dobi tās vispār uzskatot par savu īpašumu – ja tuvumā parādās cilvēks, negribīgi palaižas sānis, bet, acis nenolaižot, nikni ķērc uz to.

Šis ir vārnām labvēlīgs gads, apstiprina Slīteres nacionālā parka vecākais inspektors, zoologs un vārnu zinātājs Vilnis Skuja. Ziema aiz sevis atstājusi daudz kritušu dzīvnieku un slāpušu zivju, tas nodrošināja kārtīgu paēšanu. Arī laika apstākļi ligzdošanas laikā bija gana labi. Un tad jau nekas arī nekavē vairošanos. Īpaši skaitītas vārnas gan nav, tomēr šogad to tiešām var būt vairāk, saka V. Skuja.

Cilvēkam jākļūst par mežoni

“Un, ja vārnu ir vairāk, vairāk ir arī vārnu bērnu, un tiem vajag daudz barības. Bet, lai to dabūtu, ir jārīkojas drošāk un agresīvāk,” skaidro zoologs.

Patlaban vārnēni jau ir ārā no ligzdām, tomēr vecāki tos pagaidām vēl piebaro, jo “paši vēl par dumju”. Tad nu arī varot rasties dažādas situācijas, kas izskatās draudīgas, stāsta V. Skuja.

Olas no stārķa ligzdas vārnas var nozagt tikai tad, ja paša stārķa nav blakus, jo tas ir stiprāks putns par vārnu. Bet, ja stārķis ir nokļuvis par tuvu vārnasbērnam, un vecākiem šķiet, ka situācija bīstama, tās pikējot dzen to prom.

“Un cilvēks, to redzēdams, var izdarīt kļūdainus secinājumus, ka vārna uzbrūk. Bet tā tikai aizsargājas,” norāda V. Skuja. Dzirdēts arī par gadījumiem, kad vārna tā izrīkojas ar cilvēkiem.

Pret šādām vārnām var cīnīties tikai ar tiem pašiem līdzekļiem. “Ja cilvēks tikai pielieks galvu un laidīsies, vārna to uztvers kā izaicinājumu uz spēli. Bet, ja tas izrādīs tādu pašu agresiju – paņems koku, nikni vēcinās rokas un kliegs, tā kļūs uzmanīga. Te nevar veikt nekādas pārrunas, ir jāatbild tādā pašā veidā. Cilvēkam ir uz brīdi jākļūst par mežoni.”

Vārna ir visēdāja. Tai labi derēs aizkosts speķa pīrādziņš no gružkastes, kā arī trekns kāpurs vai vabole, citu putnu olas.Pa laikam tā ēd arī ogas un svaigus zaļumus, bet pirmām kārtām tomēr ir gaļēdāja. Spēja lietot uzturā dažādas lietas stipri palielina vārnu izdzīvošanas iespējas mainīgā vidē. Bet mainīga vide prasa, lai tiktu darbināts prāts, tai piemērojoties.

To, ka vārnas ir izdomas bagāti putni, V. Skuja ilustrē ar piemēru par riekstiem: tās noliek riekstu uz ceļa un sagaida, līdz tam pāri pārbrauks auto, sašķaidot čaumalu.

Bet tāda dzīve prasa arī spēju izvērtēt riskus un saprast, kurā brīdī, piemēram, dusmīgs cilvēks var kļūt vārnai bīstams. Tajā pašā laikā – tā vārna, kas vairāk uzdrošināsies, vairāk arī iegūs.

Plašāk lasiet Dinas Beltas publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.