Gaviezes pagasta “Lazdārēs” saimniekus Evitu un Edgaru Konopļevus šovasar īpaši iepriecinājis eksperimentālā kārtā uz ceturto gadu atstātais zemeņu lauks. “Tas no mums godam atvadās, krūmi pilni ar ogām,” saka Evita. Šogad zemeņu audzētāji vēlu sākuši tirgot ražu. Ne rudenī, ne pavasarī netika uz lauka slapjuma dēļ, bet tagad klāt sausums un viss notiek paātrināti. “Latvietim zemene ir kulta lieta. Tā ir izturējusi visas krīzes,” atzīst ogu audzētāji.

Zemeņu laukos ir ierīkota pilienveida laistīšana. Taču pērnruden iestādītās cidonijas cīnās par izdzīvošanu. Ravēt nevar, jo tur ir smags māls un sausumā nezāles vismaz noēno. Cidonijas iecerēts pārdot pārstrādei sukādēs. Citas kultūras “Lazdārēs” neaudzē. “Nevar visu apgrābstīt, ir jāiedziļinās, jo gribas darīt labi,” saka Evita. Viņa atrod, ka maija beigās jaunajā laukā iestādītajiem zemeņu stādiem jau nāk ziedneši. Ogas šeit būs vēl augustā.

Jaunais lauks iekopts vietā, kur bijis krūmājs. Izcirstie krūmi gaida atbraucam šķeldotāju. “Visi šie lauki bija vienos kārklos,” apkārt rāda saimniece. “Mēs te pirms sešiem gadiem ienācām džungļos. Tagad, redzot tos plašumus, nemaz negribas ticēt. Otrreiz dzīvē es tam cauri neietu. Atbraucām un nolikām angļu vagoniņu. Te nebija nekā – pat ūdens. Braucām katru dienu uz Grobiņu pie omammas traukus un drēbes mazgāt.”

“Visu laiku daudz jāmācās. Ienācām te pilnīgi pilsētnieki,” atzīstas Edgars. “Paveicās šo vietu atrast. Braucu ar smago mašīnu melnzemi meklēt, paziņa parādīja. Viņš arī piedāvāja, vai negribu nopirkt apakšējo pļavu. Domāju, ko nu tur, meža vidū. Panācu pa kalnu augšā, un tā vīzija nostrādāja. Uzreiz izdomāju, kur būs dīķis.” Abi saka, ka neesot atbildes uz jautājumu, kur ņēma drosmi sākt tukšā vietā. “Viņš mani atveda, es bridu, zāle un kārkli līdz acīm. Un vīrs man prasa – tev patīk?” Evita tagad smejas. “Ne ceļa, ne elektrības, ne ūdens. Drausmīgi,” piebilst Edgars.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. jūnija numurā.

#kvards-20180607-06#