liepajniekiem.lv
Arī pēc neskaitāmiem lūgumiem un novada pašvaldības policijas izsaukšanas nekas neesot mainījies, un dzīvnieki turpinot regulāri klīst un biedēt apkārtējos.
Sakož suni, māsu un pašu
Karīna Eglīte-Egliņa pastāsta, ka trīs suņu kompānija vietējiem ir pazīstama, jo ap sava saimnieka mājas teritoriju Rokasbirzē klejo un baida garāmgājējus jau kopš 2019. gada.
“Kaimiņam ir problēmas ar dzīvniekiem. Zinu, ka viņam ir ļoti daudz kaķu, bet no suņiem palikuši šie trīs, lai gan agrāk bija vairāk. Viņi pārvietojas ap savu teritoriju, kas ir arī gar manu māju. Skrien arī ārā uz ceļa, kas ved gar šo īpašumu.
Kad kāds iet garām, rej, skrien virsū, dažkārt uzbrūk gan cilvēkiem, gan citiem suņiem, kas tur pastaigājas,”
pieredzē dalās K. Eglīte-Egliņa.
Pret cilvēkiem agresīvs esot tikai viens no dzīvniekiem – augumā lielākais suns.
Pirmo reizi viņš Karīnu sakodis 2019. gadā. Pēc incidenta izsaukusi pašvaldības policiju un saņēmusi vakcināciju pret trakumsērgu.
2021. gada decembrī tas pats suns sakodis arī viņas māsu. Sieviete norāda, ka arī toreiz izsaukta policija. 2024. gadā divas reizes uzbrukts arī K. Eglītes-Egliņas sunim, kas atradās viņas privātīpašumā.
“Veterinārārsts konstatēja miesas bojājumus galvas zonā, un suni ārstējām ar antibiotikām. Toreiz gan pašvaldības policija netika izsaukta, jo uzbrukuma brīdī pati nebiju mājās – visu redzēja mans vectēvs.
Pēdējais incidents bija pagājušā gada 12. jūnijā, kad man un manam sunim uzbruka pastaigas laikā. Izsaucu pašvaldības policiju un sniedzu viņiem liecību.
Katru reizi, kad atbrauc policija, dzirdu vienu un to pašu – ka ir jāuzņem video pierādījumi, ar kuriem pēc tam var vērsties Valsts policijā.”
Cietusī izspriedusi, ka kārtībsargi pēc katras šādas reizes ar suņu saimnieku tomēr dodas aprunāties, jo nedēļu pēc uzbrukuma esot miers.
Pēc tam viss atgriežas ierastajā kārtībā, un dzīvnieki atkal tiek palaisti brīvībā.
Policijā nekas neesot zināms
Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere norāda, ka neviens šāds uzbrukuma gadījums Rokasbirzē nav fiksēts.
“Neesam saņēmuši nevienu zvanu, e-pastu vai jebko citu, kur būtu informācija par šo suņu uzbrukumiem.
Esam saņēmuši pāris šādu iesniegumu par atgadījumiem Aizputē, bet ne Rokasbirzē,”
komentē I. Ilstere.
Viņa paskaidro, ka par gadījumiem, kad suns kādu sakož, saimniekam paredzēts administratīvais sods. Bet, lai līdz tam tiktu, tik tiešām jābūt pierādījumiem, piemēram, miesas bojājumiem vai saplēstām drēbēm.
“Ja ir pietiekami pierādījumi, tad suņa saimnieku var sodīt.
Bieži vien šis saimnieks šādu uzbrukumu noliedz, un, ja nav pierādījumu, tad lietu izbeidz.”
Precizējām, vai pašvaldības policijai var zvanīt arī tad, ja šie suņi manīti klīstam, bet nevienam nav uzbrukuši.
I. Ilstere atbild: “Klīstoši suņi ir pašvaldības, bet ne tieši pašvaldības policijas kompetence. Taču, ja kādam tiek nodarīts pāri un suns ir uzbrucis, tad gan tas attiecas uz policiju – gan pašvaldības, gan Valsts.”
Arī iepriekšējās publikācijās norādīts, ka pirmais zvans var būt pilsētas vai pagasta pārvaldniekam, kurš pēc iespējām palīdzēs atrast klīstošā dzīvnieka saimnieku.
Savukārt Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi “Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Dienvidkurzemes novadā” norāda, ka
“par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu mājdzīvnieku, bojā gājušu dzīvnieku publiskās vietās jāziņo pašvaldības policijai”.
Aizputes pagasta pārvaldnieks Andris Petrovics par suņu nedienām dzirdējis no apkārtējiem, ne no cietušajiem.
“Kaut kad kaut kas ir bijis, bet tas notika jau pirms kāda laika. Tagad ilgāku brīdi bijis klusums. Oficiālus ziņojumus vai iesniegumus par to neesmu saņēmis. Esmu dzirdējis, ka šie suņi tur staigā, bet neviens nav informējis, ka viņš būtu sakosts.”
Nepieņemama attieksme
“Ļoti žēl, ka šādas lietas netiek uztvertas nopietni. Redzot, ka policija īsti nereaģē, protams, uzreiz arī nav skaidrs, pie kā vērsties.
Sazinājos ar radinieci, kas ir juriste. Viņa man piekrīt, ka šāda policijas attieksme nav pieņemama. Šobrīd gaidu, kad viņa visus manus gadījumus apkopos un iesniegs PVD.
Nepadošos, cīnīšos līdz galam, lai tas beidzot beigtos,”
pauž K. Eglīte-Egliņa.
Viņa sociālajos medijos ievietojusi aicinājumu atsaukties cilvēku, kas cieta svētdien, kā arī citus, kas iepriekš saskārušies ar šiem pašiem suņiem.
Par to, ka kāds cietis, uzzinājusi no aculieciniekiem. Gājusi meklēt kādus pierādījumus, jo aptuvenā notikuma vieta bija zināma. Tur sniegā uzgājusi gan suņu ķepu nospiedumus, gan asinis.
“Mums ir bail.
Arī otra kaimiņiene, kas te dzīvo, man ir teikusi, ka katru reizi baidās kāpt ārā no mašīnas. Suņi viņai vairākkārt metušies virsū, bet viņa paspējusi iemukt mājā vai atpakaļ mašīnā.
Manai māsai jau vairākus gadus ir bail nākt ciemos. Mēdzu viņai iet pretim, bet citreiz viņa nāk no citas puses, tai mājai ejot ar lielu līkumu,” atzīst iedzīvotāja.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes veterinārijas inspektore Kristīne Saulīte informē, ka gadījumos, kad suns sakodis cilvēku, jāsauc policija.
Savukārt, ja uzbrukts citam dzīvniekam, jāinformē arī PVD.
“Neesam operatīvais dienests – uz notikuma vietu nebrauksim, tāpēc jebkurā gadījumā jāizsauc policija, kas notikumu piefiksēs.
Tālāk jau policija visus materiālus var nodot PVD.
Bet arī cilvēks pats var mums uzrakstīt iesniegumu, tad izskatīsim suņa īpašnieka atbildību nodrošināt, lai viņa dzīvnieks nekož citiem dzīvniekiem,” viņa pastāsta un piemetina, ja suns sakodis gan citu dzīvnieku, gan cilvēku, jāvēršas abās iestādēs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
