Svētdiena, 5. maijs Ģederts, Ģirts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vienkāršā valodā stāstīs par pētījumiem

Vienkāršā valodā stāstīs par pētījumiem
Foto: liepajniekiem.lv
31.10.2013 07:00

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Piektdien, 1. novembrī,
pulksten 11 Pāvilostas Kultūras namā notiks informatīva sanāksme, kurā varēs
uzzināt par dabas liegumā “Sakas grīņi” veiktajiem pētījumiem. 

“Izstrādājot Dabas aizsardzības plānu dabas
liegumam, bija paredzēts eksperiments. Izpļaut laukumu un izcirst kokus un
krūmus, lai secinātu, vai tas veicina grīņa sārtenes izplatību,” stāsta
sanāksmes rīkotāja, Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Auniņa. Tas noticis
2006. gadā. Kopš tā laika teritorijas, kurās veiktas izmaiņas, regulāri
uzraudzītas, pētītas arī gruntsūdeņu līmeņa svārstības.

“Tagad liekam visu kopā, šie būs pirmie
rezultāti,” L. Auniņa atzīst, ka pagaidām tie vēl nav apkopoti, tādēļ
nevar pateikt, vai cilvēka iejaukšanās situāciju uzlabojusi. Taču līdz
piektdienai tas noteikti tikšot izdarīts. “Izsmeļošāki rezultāti būs gada
beigās, kad jāuzraksta zinātniskais raksts.”

Pētījums ļaušot saprast, kā turpmāk uzturēt
biotopu, kurā aug sārtenes. Gandrīz visa lieguma teritorija pieder akciju
sabiedrībai “Latvijas Valsts meži”, tikai vienam gabalam saimnieks
esot privātīpašnieks. Iemesls, kādēļ grīņu sārtene tagad aug vairs tikai
nelielos laukumiņos ir tieši cilvēka klātbūtnes zudums: “Agrāk tur bija ganības,
padedzināja. Bet tad pamazām aizlaida, jo augsnes bija nabadzīgas un
lauksaimniecība šai apvidū īsti nevar notikt.”

Sanāksmes darba kārtībā, kas atrodama
Pāvilostas Novada domes mājaslapā internetā, ir trīs punkti: apsaimniekošanas
pasākumu ietekme uz meža un slapjo virsāju ar grīņa sārteni, grīņa biotopu
augšņu un hidroloģiskais raksturojums, jautājumi un diskusija. “Cilvēkiem
reti pastāsta, ko pēta. Bet visās vietās vienmēr atrodas trīs, četri, kam tas
šķiet interesanti. Centīsimies pastāstīt tā, lai ir viegli saprast arī tam, kas
nav zinātnieks un pētnieks,” sola L. Auniņa.

Tikšanos organizē Latvijas Dabas fonds. Tā
notiek projekta “Dabas aizsardzības plānu ieviešana” laikā un
finansiālu atbalstu sniedz Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Uzziņai:

Grīņa sārtene – ļoti reta suga. Vietās,
kur tā sastopama un kur to pazīst, sauc arī par zvaniņu virsi. Latvijā
bagātākās atradnes ir Ziemupes un Sakas apkārtnē biotopos, kurus vietējie
iedzīvotāji sauc par grīņiem. Pāvilostas novadā  atrodas 1936. gadā dibinātais Grīņu rezervāts.

No latvijas.daba.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz