Pēc pirmās vietas iegūšanas konkursā
“Energoefektīvākā ēka Latvijā – 2014” ikdiena Priekules pirmsskolas
izglītības iestādē “Dzirnaviņas” nav krasi mainījusies.
“Sadzīvojam ar jauno rekuperācijas sistēmu,” pasmaida dārziņa
vadītāja Ina Dalbiņa. Paveiktie darbi, kuru dēļ arī nesen iegūta balva,
nodrošina bērniem patīkamu vidi.

Ceļš līdz
“Energoefektīvākās sabiedriskās ēkas Latvijā” titula iegūšanai ir
bijis garš. Pirms diviem gadiem pabeidza pēdējos rekonstrukcijas darbus, kuru
laikā ēka tika nosiltināta, nomainītas ventilācijas iekārtas, arī apkures
sistēma. Pie vēl paveicamajiem darbiem ir palikusi siltā un aukstā ūdens
cauruļu nomaiņa un kosmētiskā remonta veikšana atsevišķās telpās – tam naudas
nepietika.

Piedalīties
konkursā priekulniekus Ekonomikas ministrija uzaicināja jau pērn. “Nepieslēdzāmies,
jo nebijām vēl uzstādījuši kontrolskaitītājus un nezinājām, kādi dati īsti
būs,” stāsta I. Dalbiņa. Uzvaru gan bērnudārzs negaidīja. “Mērķis
bija, lai vēl kāds no malas izvērtē dokumentus un sasniegtos rādījumus.”

Pēc modernizācijas
un pagodinošā titula saņemšanas interese no citām iestādēm ir bijusi. Kāda
Rīgas mākslas skola vēlējusies no “Dzirnaviņām” iegūt padomu par
moderno ventilācijas sistēmu, kas pēc uzstādīšanas rīdziniekiem nav strādājusi
kā nākas. “Vairāki ir konsultējušies telefoniski, jo esam vairāk tomēr
nomalē. Ir interesējušies, lai uzzinātu, kas projektēja, kas veica
būvdarbus,” saka vadītāja.

Bērnudārza pagrabstāvā
atrodas divi apkures katli, kā arī siltā un aukstā ūdens caurules.
“Eksperimentējam ar to, ka kurinām minimāli un silto ūdeni nodrošinām ar
centrālo apkuri – tātad nav jādarbina elektriskie sildītāji –, līdz ar to arī
elektrības patēriņš par vasaras mēnešiem varētu būt mazāks,” spriež I.
Dalbiņa.

Pēc renovācijas
ieguvumi ir jūtami. Apkures laiks ziemas periodā ir mazāks, malka iepirkta uz
pusi mazāk nekā pirms remontdarbiem, uzskaita iestādes vadītāja. Pērn kurināja
jau no oktobra, jo siltumenerģija ir nepieciešama, lai darbotos ventilācija.
Lielu daļu siltuma ir iespējams atgūt tieši rekuperācijas ventilācijas sistēmas
dēļ.

Katrā no grupiņām
var uzstādīt tādu temperatūru, kāda ir nepieciešama – to pēc vajadzības regulē
paši darbinieki. Ik rītu ap pulksten 7 dārziņa saimnieks izvēdina visas
telpas. Vēlāk gaisa plūsmu regulē ar ventilācijas sistēmas palīdzību. Papildus
tiek arī mērīts ogļskābās gāzes līmenis telpās, kurās uzturas bērni. Mēraparāta
atrašanās vieta ik pa laikam tiek mainīta, lai izpētītu, kā gaisa līmenis
atšķiras dažādos apstākļos. “Pagājušogad izgājām šādā veidā visas
grupiņas. Tādējādi darbinieki paši ļoti labi redz, kāds ir CO2 līmenis
istabā,” pastāsta vadītāja. “Līdz tūkstoš ppm ir normāls līmenis –
pēc tam jau ir jāvēdina,” zina teikt saimnieciskās daļas vadītājs Rims
Mickus. “Ja ir augstāks, tad uzreiz parādās, ka ir nepieciešama
ventilācija,” piebilst I. Dalbiņa. Brīdinājumu pavada skaļš signāls.

Pūles, kas
darbiniekiem papildus jāpieliek, ir tā vērtas. “Ja, piemēram, zālē sanāktu
daudz bērnu un nebūtu ventilācijas, tad jau pavisam ātri gaisa pietrūktu, bet
tagad šādas problēmas vairs nav,” uzsver I. Dalbiņa. Arī ziemas periodā ir
ko elpot. “Iepriekš vajadzēja logus aizlīmēt ciet un vēdināt nevarēja, bet
pēc renovācijas to varam darīt ar ventilācijas sistēmu.”

Lielās
ventilācijas caurules, kas ir manāmas vairākās telpās, ved uz trešo stāvu. Tās
kopā ar speciālām gaisa attīrīšanas iekārtām aizņem teju visus bēniņus. Klusi
dunot, iekārtās tiek darbināti rotori, kas gaisu dzen cauri filtriem.
“Sala laikā šeit gaisu mazliet arī uzsilda, lai sistēmā tas nebūtu
auksts,” uz iespaidīga lieluma iekārtu norāda R. Mickus. Vasaras mēnešos
gan gaiss netiekot atdzesēts, jo sistēma nav tam paredzēta. “Rekuperācijas
sistēmas trubās ir tas gaiss, kas ir laukā,” paskaidro iestādes vadītāja.

Salīdzinot ar to,
kā bija pirms vairākiem gadiem, apstākļi bērnudārzā ir manāmi uzlabojušies.
“Dzirnaviņas” ir kļuvušas modernākas, patīkama vide ir ne tikai
bērniem, bet arī darbiniekiem. To novērtē arī vecāki.