Patlaban remontdarbi rit vairāk nekā 60 valsts ceļu posmos visā Latvijā. Kurzemē vieni no plašākajiem darbiem notiek abpus Pāvilostai uz valsts reģionālā autoceļa Ventspils–Leči–Grobiņa (P111). Pašlaik objektā ir astoņi ar luksoforiem regulējami posmi un autovadītājiem jārēķinās, ka tā šķērsošana var prasīt papildus stundu ceļā, informē VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).

Autoceļa posmā (43,2. – 52. km; līdz pagriezienam uz Pāvilostu) jau ir izbūvēta asfalta apakškārta. Šobrīd posmā no 52. līdz 63. kilometram turpinās konstruktīvo kārtu – reciklēto pamatu, minerālmateriālu pamatu, asfalta apakškārtas izbūve, stāsta LVC pārstāve Ieva Niedra. Paralēli šiem darbiem notiek nogāžu un grāvju nostiprināšana ar melnzemi, kā arī preterozijas paklāju ieklāšana nogāzēs.

Jūlijā sāksies asfalta virskārtas izbūve visā pārbūvējamajā posmā. “Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās līdz pat augustam, kad būvdarbi būs pabeigti,” saka I. Niedra. Ceļa pārbūvi veic SIA CBF “Binders”, tās kopējās izmaksas ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN). Tas ir ERAF līdzfinansēts objekts.

Citi lielāki valsts ceļu remontdarbi Kurzemē notiek autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119) posmā no Ēdoles līdz Jūrkalnei, kur divos posmos satiksmi organizē satiksmes regulētāji. Lai šķērsotu remontdarbu vietu, nepieciešama vairāk nekā pusstunda. Uz autoceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) posmā no Mērsraga līdz Upesgrīvai ir viens luksoforu posms un viens posms ar satiksmes regulētājiem.

Satiksmes ministrija (SM) ir pārvērtējusi līdz šim noteiktās autoceļu pārbūves prioritātes un nolēmusi novirzīt 4,5 miljonus eiro četriem reģionālas nozīmes ceļiem asfaltbetona seguma atjaunošanai, informē satiksmes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere. Šis finansējums tiks novirzīts ceļiem P37 Pļaviņas–Madona–Gulbene, P112 Kuldīga–Aizpute–Līči, P60 Dagda–Aglona un P73 Vecumnieki–Nereta–Subate. Jauns asfaltbetona segums tiks uzklāts ap 48 km autoceļu. Iepriekš nauda bija ieplānota 8,3 km garam vietējas nozīmes autoceļa posmam V1101 Dobele–Lestene–Tukums, kas ir apmierinošā stāvoklī, bet tā pārbūve nav steidzama, norāda SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. Grants seguma putēšanu tur varot novērst, mitrinot ceļa virsmu.

J. Butāns šopavasar personīgi apmeklēja Priekules un Vaiņodes novadus un iepazinās ar valsts reģionālo autoceļu stāvokli, kas atzīts par ļoti sliktu. Abu pašvaldību vadītāji tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Ministrs pēc tam “Kurzemes Vārdam” teica, ka tik daudz naudas, cik nepieciešams ceļa no Gramzdas uz Skodu pārbūvei, LVC rīcībā neesot pat visiem Kurzemes ceļiem. Arī vēstulē Priekules novada domei T. Linkaits norādīja, ka pašlaik autoceļu nozarei pieejamajā finansējumā šī ceļa posmu sakārtošana nav plānota, notiks vien ikdienas uzturēšana.

Ceļš no Priekules uz Vaiņodi ministram šķita cerīgāks. Viņš teica “Kurzemes Vārdam”, ka uzdošot LVC paskatīties, “vai tuvākajos trīs gados kaut ko var pamainīt darba plānā – vai var tātad kādam kaut ko ņemt nost”. Tomēr noņemtā nauda Vaiņodes ceļam nav iedalīta. “Es neesmu informēts par to, ne man ir prasīts,” saka Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Pēc bedrīšu remonta ceļš esot labākā stāvoklī – “drebina, bet vismaz nesitam riepas”. Satiksmes ministrs iepriekš solījis, ka tiks veikts pētījums, vai uz esošās ceļa pamatnes var klāt virskārtu, taču tā rezultāti vēl neesot saņemti.