Vilki siro un plēš aitas – par tiem jāziņo
Valsts meža dienests (VMD) jau trešo gadu veic lielo plēsēju monitoringu, fiksējot to klātbūtnes pazīmes, un šobrīd tā pirmais posms ir noslēdzies. Visur Latvijā un arī Dienvidkurzemes novadā fiksēti vairāki vilku nodarīti postījumi, bet iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi ziņot par jebkādām vilku klātbūtnes pazīmēm.
liepajniekiem.lv
Dienvidkurzemes novadā šogad reģistrēti divi vilku uzbrukumi Dunalkas un Cīravas pagastos, kur nogalinātas septiņas, bet savainotas piecas aitas.
VMD pārstāve Iveta Pavziniuka informē, ka no novada iedzīvotājiem un medniekiem kopumā saņemti 104 ziņojumi par vilku klātbūtnes pazīmēm, no tiem četros gadījumos vilki novēroti tieši. “Var teikt, ka Dienvidkurzemes virsmežniecība ir otrie aktīvākie ziņotāji par vilku klātbūtnes pazīmēm, vairāk ziņojumu ir tikai no Ziemeļkurzemes,” viņa atzīmē.
Arī Dienvidkurzemes virsmežniecības (VM) pārstāvis Jānis Okmanis pastāsta, ka šogad vilki pārsvarā uzbrukuši tieši aitām, taču saņemts ziņojums arī par nokostu govi. “Tie ir gadījumi, par kuriem zemnieki paši paziņo, bet patiesībā jau ir vairāk, jo ir tādi, par kuriem ziņots netiek.
Vilki pie mums ir, mazāk viņu pēdējos gados nepaliek, un to pierāda zemniekiem nodarītie postījumi,” uzsver J. Okmanis.
Cilvēki par vilku un citu lielo plēsēju klātbūtnes pazīmēm – pēdām un ekskrementiem – tiek aicināti ziņot, izmantojot aplikāciju “Mednis”.
Pēc šiem paziņojumiem uz konkrēto vietu dodas mežzinis vai kāda cita attiecīgā persona, ņem paraugus, fiksē, fotografē, atzīmē koordinātas, uzraksta aktu un sūta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, kur dati tiek apkopoti, lai VMD pēcāk spētu nodrošināt medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
J. Okmanis atzīmē, ka gadā atļauts nomedīt 280 pelēčus un pašlaik līdz šī skaita sasniegšanai atlikuši vien divi.
Runājot par vilku nogalinātajiem dzīvniekiem, Dienvidkurzemes virsmežniecības pārstāvis piebilst, ka tiem papildus tiek veikta arī DNS analīze.
“Ne vienmēr nokostais mājdzīvnieks var būt vilka upuris, tie var būt arī klaiņojošie suņi vai vēl kāds cits variants.”
Vērtējot fiksētās klātbūtnes pazīmes un nodarītos postījumus, J. Okmanis saka, ka šogad vilku aktivitāte varētu būt tāda pati vai pat nedaudz lielāka nekā pērn.
Līdztekus vilku monitoringam tiek fiksēta arī citu medījamo meža dzīvnieku – aļņu, briežu – aktivitāte. Tā kā lūši šogad medīti netiekot, to aktivitāte piefiksēta mazāk.
Mežu pārraudzības pārstāvji atgādina, ka, pamanot meža dzīvniekus, cilvēkiem ir jāievēro distance – tiem tuvoties nedrīkst.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
