Otrdien Rucavas apkaimē mediķu palīdzība bija nepieciešama 68 gadus vecai sievietei, kura apdedzinājās ar viltus dzintaru jeb fosforu, laikrakstam pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa. Sieviete pastaigājusies gar jūru un ieraudzījusi dzintaram līdzīgu gabaliņu, kas, paņemot rokās, uzliesmojis. Kundze nogādāta slimnīcā ar apdegumiem rokas un kājas apvidū.

Diemžēl joprojām gandrīz ik gadu pa kādam cilvēkam mūspuses piekrastē smagi apdedzinās, kārotā saules akmentiņa vietā paceļot viltoto dzintaru. Pērn tikai laimīga nejaušība paglāba no lielas nelaimes kādu ģimeni, kura Jūrmalciema tuvumā bija atradusi palielu viltus dzintara gabalu. Paņemot rokās, tas sācis kūpēt, bet ģimenes galvam izdevies laikus noraut un aizmest cimdus kopā ar bīstamo atradumu, kurš pēc tam smiltīs uzliesmojis. Bet iepriekšējā gadā Liepājā kāda 79 gadus veca kundze bija pludmalē pacēlusi viltus dzintaru, ielikusi kabatā, paspējusi aiziet līdz Gulbju dīķim, un tad pēkšņi atradums uzliesmoja, apdedzinot sievietei kāju.

Liepājas Reģionālās slimnīcas mediķu pieredze rāda, ka reizēm no fosfora gūtie apdegumi ir ļoti plaši un dziļi – gandrīz līdz kaulam. Sliktākais, ka uzliesmojušo fosforu nevar apdzēst, tas turpina liesmot arī ūdenī, kamēr izdeg. “Nelikt kabatā, nenest mājās to, ko nezinām! Fosfors ļoti ātri uzsilst. Ja ļoti gribas lasīt dzintaru, tad labāk likt trauciņā. Ja sāk dūmot, mest prom! Ja aizdegas drēbes, var gūt plašus apdegumus,” brīdina ķirurgs Māris Naļivaiko.

Pieredzējuši dzintara ķērāji zina teikt, ka fosfora gabaliņi vizuāli atšķiras no dzintara, taču nezinātājs tos viegli var sajaukt. Atšķirībā no īstā saules akmens viltus dzintars ir blāvāks, tas nedaudz drūp, turklāt nožuvis tūlīt uzliesmo. Īstajam dzintaram lūzuma vietas ir spīdīgas, bet fosforam ne.

Viltus dzintars jeb baltais fosfors mūspuses piekrastē tiek izskalots jau vairāk nekā 20 gadus. Tiek pieļauts, ka jūrā to savulaik lielā daudzumā nogremdējuši padomju militāristi. “Kurzemes Vārds” jau ir rakstījis par pētījumiem, kas norāda, ka 1988. gadā, PSRS laikos, Baltijas kara apgabala vadība izdeva pavēli iznīcināt ap 500 fosfora aviācijas degbumbu, kuras bija saglabājušās vēl no Otrā pasaules kara laikiem. Bumbas uzspridzināja toreizējā Papes aviācijas mērķu poligonā, kurš atradās starp Jūrmalciemu un Papi un aizņēma 5000 ha lielu teritoriju. Šajā teritorijā ietilpa gan kāpu zona, gan arī jūra. Pētījumi liecina, ka šīs akcijas dēļ ar fosforu varētu būt piesārņota milzīga teritorija 1600 kvadrātkilometru platībā. Visbiežāk tas atrodams pludmalē starp Bernātiem un Liepāju. Liepājas virzienā viltoto dzintaru no Papes puses skalojot dienvidu straume, kas te esot noteicošā. Neviens nespēj paredzēt, cik ilgu laiku vēl jūra izskalos bīstamo viltus dzintaru. Iespējams, pat vēl vairākus simtus gadu.