“Bet ko darīt?” Vaiņodes Novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons neslēpj, ka viņu neuztrauc zemais novada attīstības indekss. Jo tas dos priekšrocības, pretendējot uz Eiropas Savienības atbalstu projektiem.

“Tagad mums priekš attīstības ir pavērts ceļš labāk nekā citiem novadiem. Ja tikai būtu, kas darītu,” saka V. Jansons. Valsts reģionālās attīstības aģentūras izstrādātajā “Teritoriju attīstības līmeņa novērtējumā” Vaiņodes novads ir beigu galā – 106. vietā no 110 novadiem. “Ostas nav, jūras nav, dzelzceļu likvidēja, aviācija arī neattīstās,” priekšsēdētājs uzskaita. Arī tūristus militārajiem objektiem vairs nevarēšot piesaistīt. Tos “Latvijas Valsts meži” sakopjot un aizberot. “Neviens vairs nevarēs noslīkt,” V. Jansons atgādina pagājušās vasaras nelaimes gadījumu, kad padomju armijas atstātajās šahtās noslīcis ūdenslīdējs no Kauņas.

Pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka par negatīvo tendenci vaina jāuzņemas valdībai: “Tā strādā, lai indekss būtu mazāks un mazāks. Ceļus labot nevajag, jo tie nekur neaiziet.” To sakot, viņš domā par Latvijas nomaļākajiem novadiem un atgādina, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nesen paudis: arī autobusi kursējot par daudz.

Lai sabiedriskā transporta nozare nebūtu jādotē, viņš iecerējis tiem, kas dzīvo tālāk no centriem, samazināt nodokļu slogu. Lielos novadus vajagot attīstīt, bet mazos padarīt par guļamrajoniem, vēl vienu ministra domu atceras V. Jansons. Viņš gan ir pretējās domās: “Maziem novadiem ir jābūt nākotnei. Visa teritorija ir jāattīsta vienmērīgi. Mums uzturamais štats nav liels, kantoris ir pārredzams.”

V. Jansons zina, ka vairāki projekti ES atbalstu jau gaida. Vaiņodē plānots izveidot galdniecības cehu, šūšanas ateljē, mazo vēja ģeneratoru montāžas uzņēmumu, vēl kāds vēlas iegādāties jaunu tehniku.

Uzziņai

– Teritorijas attīstības indeksu izveidošanas mērķis saistīts ar pirmo metodiku potenciālo īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai. To 1997. izstrādāja Latvijas Statistikas institūts.

– Indeksu novadiem veido tādi rādītāji kā bezdarba līmenis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju domes budžetā, demogrāfiskā slodze, iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā.

– Līdz šim tas izmantots:

– valsts budžeta mērķdotāciju sadalē, nosakot valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotajiem projektiem;

– kā kritērijs, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu vai privātā sektora īstenotus ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, ELFLA un EZF projektus;

– kā kritērijs, lai noteiktu Latvijas attīstības centrus, kas klasificējas specifiskam ES fondu atbalstam;

– kā indikators attīstības plānošanas dokumentu uzraudzībā.

No vraa.lv

Egona Zīverta foto

Vaiņodē nav ne jūras, ne ostas, aviācija neattīstās un dzelzceļu likvidēja. Tie esot galvenie faktori, kādēļ Latvijas pierobežā attīstība ir ar mīnusa zīmi.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 21. jūnija numurā.

 #kvards-20120621-03#