Zaļo un zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņojis, ka alus darītavas “Piebalgas alus” vadītājs Jānis Dūklavs ir piekritis uzņemties zemkopības ministra pienākumus, aizpildot demisionējušā Mārtiņa Rozes vietu, bet Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs tad varētu ieņemt ministrijas parlamentārā sekretāra vietu.

Dažas dienas pirms tam gan izskanēja ziņa, ka sarunās ar partiju “Jaunais laiks” šis postenis piedāvāts Ivaram Godmanim, ko Pirmā partija un “Latvijas ceļš” uzskatījusi gandrīz vai par pazemojumu.

Painteresējos, kā mūsu rajona zemnieki vērtē ministra amatam izvirzīto piebaldzēnu.

Kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics:

– Kā es varu vērtēt cilvēku, ko nepavisam nepazīstu? Jāni Dūklavu neesmu sastapis, ar viņu nav gadījies apmainīties viedokļiem. Zinu tikai to, ka “Piebalgas alus” vadītājs ir veiksmīgs uzņēmējs, kuram ir stiprs mugurkauls. Taču ar to ir par maz, lai būtu labs ministrs. Arī ekspremjeram Aigaram Kalvītim netrūkst stipra mugurkaula, taču svarīgi ir, uz kuru pusi tas vērsts – pret mums vai par mums. Tas nozīmē, ka visu noteiks attieksme, kāda tā Dūklava kungam būs lauksaimniecības jomā. Bet mums, lauksaimniekiem, nekavējoties ir jādodas pie viņa, lai iepazīstinātu ar savām prasībām, jo ministram tās ir jāizprot, lai saprastu, ko mēs īsti gribam panākt – pašlabumu vai nozares stabilu attīstību.

Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības “Cērpiņi” īpašnieks Nikolajs Pušņickis:

– Pārsteidz tas, ka Zemnieku savienībai ir tikai viens kandidāts. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ministra portfelim piemērotu cilvēku netrūkst. Viņus visus vajadzēja nostādīt uz starta līnijas tā, kā tas notiek sportā, un ļaut, lai pierāda, kas kuram ir iekšā. Tad būtu augstāks rezultāts. Svarīgi ir, lai ministram rūpētu lauksaimniecība. Vai kandidāts to ir kaut kādā veidā apliecinājis? Nav dzirdēts.

Lažas pagasta piensaimnieks Andrejs Silenieks:

– Kādam ir jāsper tas solis. Tik daudz jau kandidātu zemkopības ministra amatam nemaz nav. Neviens negrib uzņemties. Tiklīdz piedāvā, tā ar rokām un kājām pretī. Droši vien saprot, ka nozare ir ļoti problemātiska un tāpēc atgaiņājas, cik prot. Jānis Dūklavs tagad piekritis, taču mēs jau neviens nezinām, kā viņš tiks ar šiem pienākumiem galā. Vadīt uzņēmumu ir viena lieta, bet atrasties ministrijas priekšgalā – pavisam kas cits. Tur vajag pavisam citus apgriezienus, vadīšanas talantu. Valdība tagad mainās. Kas zina, kā būs? Vai zemniekiem atkal nebūs jāsēžas traktoros un jābrauc uz Rīgu protestēt? Es, protams, negribētu tā domāt, bet viss var būt, jo ir dzirdams, ka lielās šķēres jau atkal sāk darbināt. Uz kā rēķina nolems ietaupīt? Vai atkal ņems galvenokārt no uzņēmējiem? Ja tā, izredzes būs bēdīgas.

Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa:

– Man šķiet, ka izraudzītais ministra amata kandidāts ir cilvēks, kas nāk no malas. Būs vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar situāciju, jo tas, ko viņš darīja līdz šim, nav saistīts ar pašreizējām norisēm lauksaimniecībā. Taču piensaimniekiem, augkopējiem, dārzeņu audzētājiem un citu sektoru pārstāvjiem atbalsts ir nepieciešams nekavējoties. Kavēšanās daudziem var kļūt liktenīga. Mani pārsteidz arī nabadzīgā pretendentu izvēle, ko piedāvā partijas. Vai tad valstī trūkst gudru un spējīgu vadītāju, kas redz izeju no krīzes? Taču kandidāts ir tikai viens. Tas spiež domāt, ka izvēlē priekšroka tiek dota tādiem, kas izrādīs paklausību.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”