Iepretim Liepājai reņģu patlaban neesot. “Lai tiktu pie lomiem, ir jābrauc krietni uz dienvidiem. Šoreiz zvejoju pie Jūrmalciema. Tur zivis šopavasar vairāk pulcējas,” piestājis Liepājā, Tirdzniecības kanāla malā pie jahtu piestātnēm, pirms dažām dienām stāstīja piekrastes zvejas kuģa “Līva” kapteinis Oskars Kadeģis.

Viņa sacīto apstiprināja arī paši jūrmalciemnieki. Vīri ar zvejas laivu “Banga” nule kā bija atgriezušies no selgas. Pārkraut lomu uz traktora lafetes tiem palīdzēt bija devies Modris Unts, kurš pauda gandarījumu par veiksmi. “Astoņas kastes zivju. Tas nudien nav slikti,” viņš vērtēja, izkāpdams uz mirdzošām zivju zvīņām aplipušā muliņa. Arī apgalvojumam, ka zvejas kuģu ciemā palicis gaužām maz, jo lielākā daļa aizvadītajā ziemā, kompensācijā saņemot Eiropas Savienības naudu, sagriezta metāllūžņos, M.Unts piekrita tikai daļēji. Viņaprāt, “laivu piekrastē vēl ir, ka bail”. Bet tos lielos kuģus, kas savu mūžu godam nokalpojuši, tik un tā bijis grūti jūrā dabūt un no tās atkal ārā izvilkt, jo traktortehnika, kas ir zvejnieku rīcībā, esot pagalam nolietojusies.

Lai būtu, ko uzlikt uz pannas, selgā pēc reņģēm pirms dažām dienām ar palīgu bija izgājis arī zvejas veterāns Jānis Jūrmalis. Arī viņš neesot atgriezies tukšā. Apgalvot, ka viss Jūrmalciems pašlaik smaržo pēc reņģēm, lika arī fakts, ka Dzintaram Ziemelim piederošo zivju kūpinātavu ietvēra rūgtenu dūmu mākonis, bet, braucot garām ražotnes logiem, varēja redzēt, ka zvejnieksievas sparīgi raujas, apstrādādamas produkciju.

Uzziņai

– Jūrmalciemā un Nīcas pagastā licences komerczvejai šogad iegādājušies pieci zvejnieki.
– 23 pagasta iedzīvotāji pievērsušies pašpatēriņa zvejai.
– Pirmo reizi rakstu avotos Jūrmalciems pieminēts 1636.gadā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”