Patlaban lavandu audzētājai Zanei Gustai ir karstākais darbalaiks. “Guļam maz,” viņa pasmaida. Viss sakritis vienlaikus. Šogad par trim nedēļām vēlāk ziedējušas lavandas, nu tās ir novācamas. Nobeigumam tuvojas projekts par viesu mājām, tādēļ šovakar ciemiņi tiek gaidīti uz sālsmaizi. Tūlīt jāuzsāk cits – pārtikas produktu ražošana. Un visam pa vidu vēl teju katru dienu jāuzņem tūristi.

Zani “Kurzemes Vārds” sastop Grobiņas pagasta “Lavandervillā”, ravējot lavandu dobi, kas izveidota mandalas formā. Ideju aizguvusi Dānijā. “Cilvēki domā: kas tad tur – lavandu izaudzēt. Bet darba ir daudz. Februārī jāsāk audzēt mazos stādiņus, jūnijā jāstāda iekšā, tad jāravē, jānovāc, jāžāvē. Tas viss ir roku darbs,” Zane pasmaida, ka rezultātā iznāk diezgan dārgs hobijs. “Es jau savu laiku nerēķinu.” Lavandu viņa audzē tikai dažus gadus – kopš atgriešanās no Amerikas. Bizness sācies ar nelielu dobi savam priekam un bērnības atmiņām par mammas uzšūtu rotaļlietu. Iedomājusies, kādēļ gan tādu nevarētu pildīt ar lavandu. 

Pavisam te ir tikai gandrīz trīs hektāri neauglīgas zemes. Nu jau šī kultūra tiek audzēta 0,6 hektāru platībā. Tādā ziņā “Lavandervilla” ir labs piemērs tam, ka nav vajadzīgi simtiem hektāru zemes, lai saimniekotu laukos.

Lavandu lielā apmērā Latvijā audzē tikai dažas saimniecības. Zane iemācījusies audzēt stādus un, tos pārdodot, arī gatava dalīties ar zināšanām. “Esmu ieinteresēta, lai vēl kāds audzētu, varētu sadarboties un panākt lielākas lietas,” viņa uzsver. Pasmaida, ka tas nav raksturīgi latvietim. Zane gan visu apguvusi pašas spēkiem, daudz lasījusi franču un angļu literatūru par šo tēmu. “Tomēr to, ko viņi iesaka, ir grūti piemērot mūsu klimatiskajiem apstākļiem,” viņa piebilst.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4. augusta numurā.

#kvards-20170804-06#

13Skatīt galeriju