Šopavasar ieviestā kārtība, kas ļauj kāpās nelikumīgi iebraukušo automašīnu vadītājus sodīt arī bez viņu klātbūtnes, ir atmaksājusies, atzīst Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektori. No maija sākuma līdz augusta beigām inspektori konstatējuši 106 pārkāpumus, kad mehāniskie transportlīdzekļi iebraukuši kāpās vai pludmalē. Visvairāk to bijis Nīcas pagasta teritorijā – 39. Pa 23 pārkāpumiem fiksēts Rucavas pagasta un Sakas novada teritorijā, 17 pārkāpumu – Vērgales pagastā. Medzes pagastā nelikumībās pieķerti tikai divi auto, bet Liepājas pilsētas teritorijā viens.

No Sakas līdz Medzei kavējas

40 gadījumos naudassods iekasēts pārkāpuma vietā, 30  gadījumos transportlīdzekļu vadītājiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. 32 gadījumos, kad vadītāja notikuma vietā nav bijis, pie transportlīdzekļa piestiprināti Ceļu satiksmes drošības direkcijas protokoli.

Taču Sakas novada, Vērgales un Medzes pašvaldības tā arī nav savā rīcībā ieguvušas CSDD īpašās protokolu veidlapas. Tāpēc šajās teritorijās kāpu aizsargjoslā atrasto automašīnu vadītājus sodīt ir daudz grūtāk. Kamēr inspektori pēc numura atrod auto īpašnieku un vadītāju, paiet laiks. Turklāt nereti mašīnas pieder kādam uzņēmumam, un tā vadītāji nemaz nesteidzas atklāt, kurš ar tām brauc. Bet, izmantojot CSDD protokola veidlapas, kuras izpilda un pielīmē pie auto stikla, nav jālauza galva, vai braucamā īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona. Pārkāpums ir fiksēts, un par to ir jāatbild.

“Šo pašvaldību vadītāji mēdz teikt, ka viņiem tas neesot aktuāli,” saka Reģionālās vides pārvaldes inspektors Roberts Bērziņš. “Bet tas ir pat ļoti aktuāli, piemēram, Vērgale ir tā pašvaldība, kur visbiežāk nav izdevies sodīt pārkāpēju, jo viņa nodarījuma vietā nav bijis klāt.” Un, kaut arī Medzes pagasta teritorijā konstatēti tikai divi pārkāpumi, Reģionālās vides pārvaldes darbinieki uzskata, ka patieso situāciju tas neatspoguļo – par to liecinājušas izbradātās kāpas un riepu pēdas pludmalē.

Jau rakstījām, ka pašvaldībām ir iespēja nokārtot formalitātes ar CSDD, kas ļauj aizsargjoslu likumdošanas pārkāpējus sodīt pašām. Turklāt tādā gadījumā divas trešdaļas no iekasētās naudas paliek pašvaldībai. Šīs formalitātes šogad nokārtojušas Liepājas, Nīcas un Rucavas pašvaldības.

Motociklistus dzenā policija

Apmēram trešo daļu pārkāpumu izdarījuši autovadītāji, kuru mašīnām ir Lietuvas valsts reģistrācijas numura zīmes, norāda Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītāja Ingrīda Klane. Otra liela pārkāpēju grupa ir nirēji, kas savu aprīkojumu ved pāri kāpām un iebrauc pludmalē. Nevienā no gadījumiem, ko fiksējuši Reģionālās vides pārvaldes inspektori, nirējiem pašvaldības atļaujas nav bijis.

Lai nesodīti nepaliktu motociklisti, kas izbraukā kāpas un vides pārraugiem rokās nedodas, Reģionālā vides pārvalde ir noslēgusi vienošanos ar Ceļu policiju. Tai atšķirībā no pārvaldes ir tiesības veikt operatīvo darbu, tas ir, dzīties pārkāpējam pakaļ.

Taču inspektoriem nākas arī atzīt, ka daļa taisnības ir tiem, kuri savu pārkāpumu cenšas attaisnot ar ierobežojošu zīmju trūkumu. “Daļēji šis apgalvojums atbilst patiesībai,” saka I.Klane. “Ir arī daudzi gadījumi, kad zīmes tikušas uzstādītas, bet vandaļi tās ir izrāvuši vai noplēsuši.”

Taču jāatceras, ka krasta kāpu aizsargjosla ir 300 metru plata, sākot no vietas pludmalē, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ciema robežās aizsargjosla ir 150 metru plata. Un, kā to nosaka “Aizsargjoslu likums”, šajās teritorijās aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus ceļiem, ja tas nav saistīts ar to apsaimniekošanu vai uzraudzību.

No Administratīvo pārkāpumu kodeksa 

– Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudassodu no 20 līdz 50 latiem.

– Ja pārkāpumu atkārto gada laikā, sods ir no 50 līdz 100 latiem.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Ļaudis, kas auto atstājuši kāpās vai pludmalē, bieži atrunājas, ka neesot redzējuši aizlieguma zīmes. Tādēļ vieglāk atcerēties, ka piekrastes aizsargjoslā no ceļiem vispār nobraukt nedrīkst.