Otrdiena, 27. februāris Līva, Līvija, Andra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zobenzivs Ziemupē sāk otro dzīvi

Zobenzivs Ziemupē sāk otro dzīvi
13.07.2008 07:00

Atslēgvārdi

Pagaidām Ziemupes Tautas nams, bet vēlāk varbūt muzejs būs mājvieta pirms gada šejienes jūrmalā izskalotās zobenzivs ģipša atlējumam, kuru mākslinieki izgatavojuši un izkrāsojuši tik perfekti, ka no skata tā tiešām līdzinās īstai. Vakar šo darinājumu svinīgi pasniedza ziemupniekiem, kā arī sveica tos cilvēkus, kuri gādāja, lai šis notikums ieietu vēsturē. Dabas muzeja direktora vietniece Guna Bagrade kātesošajiem tēlaini pastāstīja, kā apmēram varējusi aizritēt zobenzivs dzīve.

Speciālisti noskaidrojuši, ka zobenzivs ir apmēram 10 gadu veca, tātad pirms tik ilga laikā šī zivs tika iznērsta kopā ar 29 miljoniem zobenzivs mammas ikru. No tā izveidojās apmēram četrus milimetrus liels kāpuriņš, kas it nemaz nav līdzīgs saviem lielajiem radiniekiem. Tikai tad, kad kāpuriņš sasniedza 12 milimetru garumu, tam parādījās snīpis jeb tas, ko cilvēki sauc par zobenu. Faktiski šis zobens ir zivs augšžokļa pagarinājums. To ūdens iemītniece izmanto, lai, šķeļot ūdeni, ātrāk pārvietotos, kā arī sadalītu mazākos gabalos savus upurus.

Zobenzivs pēc savas būtības esot migrants, un tā bieži vien seko savai barībai – zivju baram. Tieši šādi, visticamāk, izskaidrojama šīs okeāna zivs nokļūšana Baltijas jūrā, kas pēc sāļuma, salīdzinot ar okeānu, šai radībai ir ļoti salda. Taču tas tomēr neesot zivs bojāejas iemesls. Speciālisti noskaidrojuši, ka zobenzivs gājusi bojā no trieciena ar neasu priekšmetu. Kas tas bijis, noskaidrot nav iespējams. Tāpat paliks noslēpumā arī zivs dzimums. Ja tā nav atrasta vairošanās laikā, tad neesot iespējams noskaidrot, vai tai ir pieņi vai ikri. “Tagad šai zivij ir laimējies, tā sāk savu otro dzīvi un šeit ieies vēsturē,” piebilda G.Bagrade.

Zivs atlējumu ģipsī veidojuši mākslinieki Kirils Panteļejevs un Ieva Lapiņa no radošās grupas “Trīs muskatrieksti” . 

Zivi apēst negribēja

Arī cilvēki, kuri piedalījās zobenzivs epopejas veidošanā, dalījās atmiņās par pieredzēto. Ziemupes Tautas nama vadītāja Daina Vītola pastāstīja, ka viņa par atradumu vispirms zvanījusi Reģionālajai vides pārvaldei. “Tur man pārvaicāja: “Ko? Zivi izskaloja? Labi, nākamnedēļ piebrauksim apskatīties.” Es gan teicu, ka rīkoties vajag tūlīt un sagādāt saldētavu. Bet man tur neizpratnē vaicāja, vai mēs to zivi ēst grasamies, ja gribam iesaldēt,” smejot stāstīja D.Vītola.

Savukārt viesu māju “Laikas” saimnieks Andris Zaļkalns norādīja, ka atzinību pelnījis arī Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns. “Viņš bija tas, kurš ieteica rīkoties, lai atradumu saglabātu, jo tas ir pietiekami liels. Un vēl piebilda, ka vēsture mūs atcerēsies,” sacīja A.Zaļkalns.

Vēl G.Bagrade pastāstīja, ka otrs zobenzivs ģipša atlējuma eksemplārs glabāsies Dabas muzejā Rīgā un tiks izmantots Jūras ekspozīcijā, kas būs skatāma septembrī. Tad arī varēs apskatīties zobenzivs skeletu, kas ikdienā gan nebūs aplūkojams, bet gan glabāsies muzeja krājumos.  

Viktors Ulberts.
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz