Pārmaiņu vēji ne visiem pa prātam

Ar 1. martu Liepājas Universitāte (LiepU) kļuva par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) struktūrvienību – RTU Liepājas akadēmiju.

Diskusijas par LiepU stiprināšanu bija ilgas un nebūt ne vieglas, par ko esam publikācijās vēstījuši. Apvienošanai ar RTU pretojās mācībspēki un studenti, uzversmojot emocijām.

Pēc pievienošanās RTU izmaiņas nav tikai nosaukumā vien. Arī iekšienē. Vairs nav fakultāšu, bet ir četri centri, darbību izbeiguši institūti, kuros bija apvienojušies pētnieki.

Ir pasniedzēji, kas vairs nav sastopami mācībspēku rindās, jo izlēmuši darba attiecības pārtraukt.

Sociālajos tīklos noprotams, ka kādam darba vieta ir arī uzteikta, jo jaunajā veidojumā uzdevumi nav atradušies.

Sākoties jaunajam studiju gadam, ieviesās lielāka skaidrība par to, kuras studiju programmas slēgs, lai nedublētos ar RTU piedāvājumu.

Visas pedagogu programmas palikušas, bet, piemēram, uzņemšanu vairs neorganizē “Kultūras vadībā” un “Tūrisma un rekreācijas vadībā”. Tāds lēmums pieņemts pēc vairākkārtējām diskusijām.

Lai arī augstskola ļoti gaida studentus, viens no faktoriem, kas varētu atbaidīt potenciālos interesentus, ir studiju maksa.

Dažām studiju programmām tā pieaugusi ievērojami: “Jauno mediju māksla un dizains” no 2150 eiro uz 7280 eiro, “Sociālais darbinieks” no 2030 eiro uz 5600 eiro, maģistra programma “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” no 4000 eiro uz 10 930 eiro.

Līdz ar to studenti ir ieinteresēti tikt budžeta vietās.

RTU Liepājas akadēmijā apliecināja, ka studiju maksas pieaugums ir visās studiju programmās, un tas saistīts ar inflāciju valstī.

Abām augstskolām parakstot sadarbības līgumu, no RTU puses tika pausta pārliecību, ka ieguvēji būs gan Liepājas, gan Rīgas studenti, gan reģions kopumā.

Jo ar šo soli tiek cerēts, ka LiepU kļūs konkurētspējīgāka, efektīvāka, straujāk paaugstinās zinātnisko kapacitāti un nostiprinās savu nozīmi Kurzemes un visas Latvijas attīstībā.

Tas, uz ko paļaujas pašvaldība, – darba tirgū nonāks speciālisti, pēc kā ir pieprasījums tautsaimniecībā.

Zemnieki dodas uz pilsētu

5. februārī, kad visā Latvijā ar protestiem un saukļiem notika biedrības “Zemnieku saeima” organizēta lauksaimnieku akcija, ar smago tehniku uz Liepāju kolonnā brauca arī Dienvidkurzemes zemnieki.

Vai viņu Zemkopības ministrijai (ZM) adresētās prasības izpildītas?

Lauksaimnieki vēlējās Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu bez pārejas perioda; 5% samazinātās PVN likmes atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem; birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē; plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām; atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Liela daļa prasību izpildītas, “Kurzemes Vārdam” stāsta zemnieki, tomēr daļēji iziets uz kompromisu, kā arī ir iestrēguši jautājumi. Šobrīd tie atlikti malā, kaut ZM solījusi risināt.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lagzdiņš sacījis, ka

ap 90 procentu protesta prasību izpildītas, tā ka akcija atmaksājusies.

Turklāt novados notiekošais Rīgas ierēdņiem parādīja, ka zemnieki var būt vienoti un viņu Latvijā ir daudz.

Dienvidkurzemes lauksaimniekiem paliks atmiņā, ka dienā, kad viņi, nesagaidījuši savu jautājumu risinājumu, ieradās Rīgā Latvijas protestā, uz tiltiem bijuši tik daudz policistu, cik galvaspilsētā dzīvojošie, iespējams, vienkopus nekad nebija redzējuši.

Izrādītā neapmierinātība nospēlēja – ZM nācās sēsties pie sarunu galda un ar lauksaimnieku organizāciju risināt zemniekiem svarīgus jautājumus. 

Tas pārdrāzās pāri

“Cilvēki nesaprot, kas tuvojas Latvijai…” tā gada sākumā teica FIA Pasaules rallija čempionāta posma “Tet Rally Latvia” galvenais rīkotājs Raimonds Strokšs. Cilvēks, kas autosportu izkodis līdz kaulam, cilvēks, kas uz šo mērķi gājis neatlaidīgi un spītīgi daudzu gadu garumā.

Un tas tiešām bija kaut kas!

WRC elites braucēji ar jaunākajām Rally1 sporta mašīnām Kurzemes ceļos un Liepājas ielās pašā vasaras viducī priecēja ne tikai vietējos rallija gardēžus, bet arī tūkstošiem viesu no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas un daudzām citām valstīm.

Rudenī, atskatoties uz pirmo reizi Latvijā aizvadītajām rallija pasaules elites sacensībām, organizatori nāca klajā ar ekonomisko rezumējumu, kurā galvenie raksturlielumi bija: četras autorallija norises dienas klātienē pulcēja vairāk nekā 100 tūkstošus skatītāju, bet WRC Latvijas posms mūsu ekonomikai kopumā radījis vairāk nekā 24 miljonus eiro lielu pienesumu.

Rallija TV translācija 61 pasaules valstī savukārt sasniegušas 80 miljonu lielu auditoriju.

Sev pa plecu ļāva uzsist arī rallija slavenību komentāri pēc sacensībām. Piemēram, astoņkārtējais pasaules čempions Sebastjēns Ožjē pateicās visiem skatītājiem par sniegto atbalstu un disciplinēto uzvedību ātrumposmos:

“Jūs varat būt lepni ar Mārtiņa sniegumu, varat būt lepni ar šīm sacensībām, un ceru, ka Latvija saglabās vietu WRC kalendārā arī turpmāk.”

Jā, pašmāju rallija zvaigznēm Mārtiņam Seskam un Renāram Francim Latvijas WRC sacīkstes beidzās uz rūgtas nots pēdējā ātrumposmā… Tomēr viņi aizvadītajā sezonā sevi spilgti pieteica WRC apritē. Un būs iespēja vēl. Panāktās vienošanās ļauj uz to cerēt.

Žēl vienīgi, ka tik ļoti un tik daudz šajā tehniski sarežģītajā sporta veidā nosaka nauda.

Piemet ogles kultūras vilcienam

Tas, ka Liepājas ceļš uz “Eiropas kultūras galvaspilsētas” titula atrādīšanu 2027. gadā būs garš un grubuļains, bija skaidrs jau tad, kad pilsēta konkursā izcīnīja šo iespēju.

Nodibinājums “Liepāja 2027” Intas Šoriņas vadībā šogad nu jau sāka zīmēt pirmās skices bildē, ko Liepāja pasaulē rādīs pēc dažiem gadiem.

Aizvien kuplāka aug nodibinājuma “Liepāja 2027” komanda, aktivitātes redzamas sabiedrībai aizvien biežāk.

Rūpīgi liepājniekiem līdzi raugās arī Kultūras ministrija, kas pieskatīs, lai valsts piešķirtie līdzekļi projektam dotu gaidītos rezultātus – Liepājas atpazīstamību un viesu skaita pieaugumu, tātad arī gluži saskaitāmus ieguvumus.

Pētījumi, sarunas, tikšanās, sapulces, vizītes bijušas galvenās aktivitātes aizvadītajā gadā. Daudz prezentēta Liepājas programma un idejas, daudz uzklausīti partneri, kolēģi.

Nereti secināts, ka liepājnieku idejas ir gluži aktuālas arī citur Eiropā, ka daudz kur esam sasnieguši pat labākus rezultātus par citām pilsētām organizācijā un pieejā.

Protams, saskatītas arī riskantās vietas un lietas. Te iespēja mācīties no citu kļūdām un jau tagad pārdomāt, kā labosim sarežģītas situācijas, kad tās radīsies.

Kultūras darbinieku konferencē šoruden runāts par radošumu un naudas piesaisti, izveidota jauniešu programma, apzinātas kopienas, kas gatavas iesaistīties, un attīstīta sadarbība ar Dienvidkurzemi un Kuldīgas novadu.

Pamazām vien kaimiņu pašvaldības kļuvušas par savējām un organiski kulturālā teritorija nostiprinājusies pa pusi Kurzemes.

Īpašu jaudu projektam devis arī Liepājas vēstnešu pulciņš. Tie ir nozaru līderi, aizrautīgi ļaudis, kas mīl šo pilsētu un gatavi ieguldīt savas zināšanas, darbu un degsmi, lai Liepāju 2027. gadā iemīlētu vēl tūkstošiem cilvēku visā pasaulē.

Un ir skaidrs, ka šis “spiegu tīkls” to panāks, galu galā nopietni roku uz pulsa tur pats galvenais Liepājas atbalstītājs – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Nākamgad nodibinājumam “Liepāja 2027” priekšā tāds kā ģenerālmēģinājums. No Liepājas 400. gadu jubilejas svinībām tiek gaidīts vēriens un spēja, pārsteigumi un emocijas. Apmēram tādu daudzi liepājnieki iedomājušies arī 2027. gadu savā pilsētā.

Tāpēc ir skaidrs, ka nākamos pāris gadus vilciens, kas brauks pēc Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas, tikai uzņems tempu, tāpēc būs vajadzīgas stingras rokas, gudras galvas un dedzīgas sirdis, lai to vadītu pretī galamērķim.

Top jauns cietums, ielas un ražotnes

Šogad Liepājā uzsākās, turpinājās, kā arī noslēdzās vairāki lieli būvniecības projekti, dārgākais no tiem ir jaunā Liepājas cietuma kompleksa celtniecība.

Augustā topošā ieslodzījuma vieta Alsungas ielā svinēja Spāru svētkus. Vairāk nekā 125 miljonu eiro vērtā kompleksa būvniecība jāpabeidz līdz nākamā gada septembrim.

Ieslodzītos tajā gan neievietošot uzreiz pēc objekta nodošanas ekspluatācijā – vispirms jaunās ēkas, telpu izkārtojumu, drošības sistēmas u.c. iepazīs ieslodzījuma vietas darbinieki. Viņu apmācība prasīšot vairākus mēnešus.

Septembra izskaņā ar simbolisku caurlaides ēkas nojaukšanu Brīvības ielā bijušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” teritorijā sākās industriālā parka izbūve.

Ilgus gadus slēgtā rūpnīcas teritorija starp Brīvības, Meldru, Ezermalas, Parka un Zemnieku ielu pārtaps par atvērtu, pilsētniekiem pieejamu pilsētas daļu, kur jau top jaunu ielu infrastruktūra (sākta ielu un inženierkomunikāciju izbūve trīs posmos).

Vērienīgā projekta pirmajās kārtās būvdarbus jāpabeidz līdz nākamā gada beigām. Tas, cik ilgā laikā industriālā parka projektu varēs pabeigt pilnībā, atkarīgs no pieejamā finansējuma.

Kopējās investīcijas bijušā “Metalurga” teritorijas pārtapšanā lēšamas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar noslēgto līgumu līdz 2025. gada beigām Turcijas investoru uzņēmumam “Liepāja Steel” līdz nākamā gada beigām jādemontē un jāizved elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Arī šogad Liepājā gan uzsākta, gan pabeigta vairāku rūpnīcu celtniecība.

Lielākās investīcijas būvniecībā un tehnoloģijās – gandrīz 80 miljonus eiro – ieguldījuši Lietuvas investori zivju pārstrādes rūpnīcā Roņu ielā. Jauno ražotni svinīgi atklāja oktobra beigās.

Parakstās pret ūdeņraža rūpnīcu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un uzņēmums “CIS Liepāja” noslēdza līgumu par zaļā ūdeņraža un, iespējams, amonjaka rūpnīcas būvniecību Liepājas ostā līdz 2029. gadam.

Sākta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, taču jau pirmajā publiskās apspriešanas sanāksmē

liepājnieki teica skaidru “nē” tik bīstamām vielām apmēram 400 metru no mājām un skolas.

Šobrīd savākti 3198 paraksti un nosūtīti Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB). Gribētāju parakstīties esot vairāk, stāsta iedzīvotāju pārstāve Kristīne Dzelme, bet viedokli varēja iesniegt līdz 8. decembrim. Visdrīzāk taps kolektīvais iesniegums Liepājas domei.

“Šobrīd gaidīsim VPVB programmu, kurā būtu jāparādās papildus pētāmiem jautājumiem projekta virzītājiem,” viņa saka.

“Paši esam liepājnieki, un mums ir svarīgi, lai ražotnes būtu pilsētai, videi un cilvēkiem draudzīgas, lai nebūtu piesārņojuma un citu risku,” uzsver SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis. 

Ik gadu atteikumu saņemot daudzi potenciālie investori, kuru darbības šeit nav īstenojamas.

“Šobrīd pasaulē ļoti aktīvi mainās industrija. Ja gribam Liepāju redzēt kā ekonomiski attīstītu pilsētu, tad šī ir iespēja iegūt jaunu spēku un jaudu,” viņš uzsver.

Iedzīvotāju viedokli viņš saprotot, bet tāpēc IVN procesā visus jautājumus pēta un skata.

U. Hmieļevskis atgādina, cik skaļi protesti bija pret cementa termināli Karostā, taču vairāk nekā desmit gadus neviens nemana, ka tur krauj cementu.

Algām nauda atrodas

Jauno sezonu Liepājas Leļļu teātris uzsāka ne bez kreņķiem. No jau tā mazā aktieru sastāva divi kolēģi lēma aiziet.

Viens no iemesliem, kas “iegriež” jau gadiem, ir zemais atalgojums. Patlaban pašvaldība sola aktieriem algas pieaugumu.

No Liepājas Leļļu teātra aizgāja Ilze Jura un Andris Zeļonka, tādējādi štatā palika vien pieci aktieri. Tas nav nekas jauns, aktieri no teātra aiziet regulāri, satraukti stāstīja vadītāja Lelde Vīksna.

“Sāpīgākais ir algu jautājums,” viņa skaidroja iemeslus.

Aktiera atalgojums ir 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, “uz rokas” tie ir aptuveni 750 eiro.

Jau vairākus gadus Leļļu teātris ir sadzīvojis ar to, ka nav pilna aktieru komplektācija. Līdz ar to jāpiesaista ārštata aktieri.

“Bet tas sarežģī plānošanu. Dažkārt, lai salāgotu teātra un aktiera vajadzības, jāveic kārtīgs faķīra darbs. Turklāt ārštata aktierim ir lielāks honorārs, un līdz ar to teātrim tās ir papildu izmaksas,” norādīja L. Vīksna.

Pašvaldībai par situāciju ir vēstīts, bet vadītāja jūtas nesadzirdēta.

“Tā drusciņa, ko mums atmet, tikai paildzina agoniju,” viņa atzīmēja.

Pašvaldība tikai daļēji dotē darbinieku pamatatalgojumu, vēl sedz nomas maksu par teātra telpām Latviešu biedrības namā, komunālos izdevumus un piešķir naudu trim vai četriem jauniestudējumiem gadā.

Tikmēr Leļļu teātris pats apmaksā pietrūkstošo daļu darbinieku atalgojumam, sociālo nodokli, transporta izdevumus, komandējuma izmaksas, apdrošināšanu, autortiesību izmaksas, reklāmu utt.

Ja pašvaldība nosegtu pamatalgu fondu pilnībā, tas atslogotu teātra nopelnīto budžetu.

Leļļu teātra saceltā trauksme, šķiet, nesusi rezultātu. Jo Liepājas nākamā gada budžetā ir iekļauts atalgojuma palielinājums septiņiem aktieriem.

“Es vienmēr nākotnē skatos ar ticību un cerību, tāpēc priecājos, ka pašvaldība mūs ir sadzirdējusi un vismaz aktieru atalgojuma jautājums uz laiku būs atrisināts,” pieņemto lēmumu komentē L. Vīksna.

Leļļu teātrim ir daudz lielisku radošu ieceru un plānu, lai savus skatītājus priecētu ar jaunām un interesantām izrādēm, viņa sola.

Darbs apdrošinātājiem un tiesai

Asfaltbetona virskārtas ieklāšanai neatbilstoši meteoroloģiskie apstākļi šoruden iestājās, pirms SIA “CTB” pabeidza Kārļa Zāles laukuma brāķa labošanu. Paņemts ziemas tehnoloģiskais pārtraukums. 

Decembrī apritēja nelāga jubileja – gads, kopš iebruka tikko ieklātais bruģis. 

Liepājas pašvaldība augustā veica iepirkumu defektu labošanai, kurā uzvarēja tā pati firma, kas veica laukuma pārbūvi. 

Līgumcena ar “CTB” ir 122 605,63 eiro, neskaitot PVN. Šo naudu nācās ņemt no pašvaldības budžeta, jo brāķa novēršanu Eiropas Savienība nefinansē. 

Vērienīga ielu pārbūve Liepājā turpināsies. Katrs projekts ļoti atšķiras, un grūti komentēt, ko no viena gadījuma var mācīties citam, uzskata pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

“Var apsvērt, vai vajadzēja papildu ekspertīzi, bet, ja tādu nenosaka likums, tad jādomā, vai tā nav pašvaldības naudas izsaimniekošana. 

Šajā gadījumā nepaveicās ar projektētāju,” viņš saka. 

K. Zāles laukuma projektētājs un autoruzraugs bija “ViaFuture”, taču divās neatkarīgās ekspertīzēs atklāja ne tikai tehniskā projekta konstruktīvo risinājumu neatbilstību faktiskajiem apstākļiem būvobjektā, bet arī tika fiksētas kļūdas būvniecībā.

Ar izlietoto budžeta līdzekļu piedzīšanu jau nodarbojas pašvaldības juristi, pauž D. Jēriņš, taču vairāk skaidrības, tieši no kā piedzīt, būšot tad, kad būs pieteikumi apdrošinātājiem un tiesai, kura noteiks atbildības apmēru. Cik raiti noritēs process, prognozēt pašlaik nevar. 

Ar velo tagad līdz Bernātiem, vēlāk – vēl tālāk

Veloceļu no Liepājas robežas līdz Bernātiem, ko pabeidza būvēt šoruden, ļaudis gaidīja ar lielu nepacietību. Velobraucēji, skrituļotāji un gājēji jauno asfaltu iemēģināja vēl pirms celiņa pabeigšanas.

Kopumā tā tapšanas darbi aizņēma aptuveni piecus mēnešus – no aprīļa līdz septembrim.

Uz autoceļa A11 uzstādītie luksofori nereti radīja sastrēgumus, kas sadusmoja autobraucējus, bet rezultāts gandarī ikvienu.

SIA “CTB” valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis pieļāva, ka ziemā celiņš derēs arī slēpotājiem. Kamēr nav sniega, par to pārliecināties nevaram, taču laiks rādīs, bet veselīga dzīvesveida cienītājiem jaunais celiņš ir kā radīts. Tas noteikti uzlabo arī satiksmes drošību.

Vēl gan prasītos apgaismojums, taču tā projektā nebija.

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis sola, ka šis posms varētu būt arī daļa no potenciāli garākā plānotā velomaršruta, kas ietilptu “EuroVelo”.

Idejiski maršruts savienotu Latviju, Lietuvu un, virzoties gar Baltijas jūras piekrasti, arī Igauniju.

Jau ir izstrādāts būvniecības tehniskais projekts, kas veloceļu pagarinās līdz Nīcai, bet pašlaik gan vēl nav skaidrības, kad to varētu realizēt.

Gandrīz 10 kilometru garā un 2,5 metrus platā velo infrastruktūras būvniecība kopā izmaksāja 2 289 009 eiro (ar PVN), līdz Nīcai vēl ir apmēram tikpat garš posms, tāpēc skaidrs, cik naudas jāmeklē valsts maciņā, ja projektu gribas turpināt visai drīz.

Sveika, ilgi gaidītā e-biļete!

Liepājas tramvajos, autobusos un mikroautobusos sākušas darboties e-biļetes. Jautājumu par biļešu iegādi un izmantošanu gan joprojām neaptrūkst un daudzi pieturas pie ierastā papīra taloniņa.

Tikmēr aģentūra “Liepājas sabiedriskais transports” uzsver, ka brauciena biļeti tagad ikviens var iegādāties pat no mājām un jebkurā diennakts laikā. Viss, kas ir nepieciešams, ir interneta savienojums un Liepājas pilsētas lietotne.

18. decembrī, kad bija pagājuši divi mēneši kopš e-biļetes ieviešanas, bija jau 100 tūkstoši reģistrēto braucienu.

“Pagaidām viss notiek pietiekami veiksmīgi, bet tas joprojām ir tikai sākums.

Reģistrēti jau teju 15 tūkstoši kontu mobilajās ierīcēs. Nupat domes sēdē pieņēma arī maksu par e-karti, kas būs 3,5 eiro. E-biļetes lietotāju skaits tikai palielinās katru dienu,” norāda aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” direktora vietnieks Toms Malkevičs.

Plastikāta e-kartes, kuras varēs izmantot tie, kuri nevēlas vai nevar iegādāties e-biļetes telefonos, gan nopirkt varēs tikai janvārī. Vēl kavējas arī iespēja elektroniski iegādāties biļetes ar atvieglojumiem.

Taču jauninājums ir iespēja brauciena biļeti pie šofera iegādāties ar bankas karti, skaidras naudas darījumi gan beigušies.

Sagatavojuši Anda Pūce, Ligita Kupčus-Apēna, Ints Grasis, Linda Kilevica, Ilze Ozoliņa, Liene Kupiča, Agrita Maniņa un Džūlija Lote Lapka.