Valsts policija nav guvusi pierādījumus tam, ka Lieldienās Svētās Annas baznīcā draudze būtu organizēti pulcējusies, tādēļ ir izbeigta lietvedība, kas bija sākta pēc “Kurzemes Vārdā”, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā paustā, ka pulcēšanās aizlieguma laikā Annas baznīcā bijušas kopīgas lūgšanas aiz slēgtām durvīm, piedaloties Liepājas domes priekšsēdētājam Jānim Vilnītim, kurš ir arī pilsētas krīzes vadības grupas līderis.

“Mācītāja organizētas lūgšanas”

“Kurzemes Vārds” lūdza kārtībsargiem paskaidrot lēmumu izbeigt tiesvedību, jo notikušais sabiedrībā izsaucis plašu rezonansi un pretēju viedokļu sadursmes. Atbildes atsūtīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova. Viņa raksta:

“Vērtējot gan videomateriālu, gan lietvedības ietvaros iegūtās fotogrāfijas un iesaistīto cilvēku paskaidrojumus, netika gūti pierādījumi tam, ka tas būtu bijis organizēts pasākums.”

Turpretī J. Vilnītis “Kurzemes Vārdam” bija teicis: “Šajā gadījumā, kā es jums saku, tās ir mācītāja organizētas lūgšanas.” Un skaidrojis: “Es savās lūgšanās esmu bijis kopā ar mācītāju. Katru dienu, protams, nē, bet reizi nedēļā vismaz. Arī Lieldienās, ja runājam par ceturtdienu, piektdienu un nakts vigīliju, tad esmu bijis kopā ar mācītāju. Tas nav bijis tāds [parasts] dievkalpojums, tā ir bijusi lūgšana.”

Izziņots vai īpaši izziņots?

M. Šeršņova raksta: “Reliģiskās organizācijas tika aicinātas visus svētku dievkalpojumus plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Arī konkrētajā dievnamā uz dievkalpojumiem netika aicināti cilvēki, dievkalpojums netika atsevišķi izziņots.”

Atsevišķi vai ne, taču dievkalpojumi Annas baznīcā izziņoti bija. Svētās Annas baznīcas draudzes mājaslapā pēc Lieldienām otrdien, 14. aprīlī, vēl bija lasāms dievkalpojumu kalendārais grafiks, bet pēc “Kurzemes Vārda” sarunas ar mācītāju Jāni Bitānu tas tika izņemts. Tagad tīmekļvietnē annasdraudze.lv rakstīts: “Tā kā pulcēt draudzi uz dievkalpojumiem ārkārtas situācijas laikā saskaņā ar piesardzības un distancēšanās nosacījumiem ir liegts, lai nebūtu maldinoša informācija, iepriekšējie dievkalpojumi no draudzes mājas lapas ir dzēsti līdz situācijas labvēlīgai izmaiņai.”

Mācītājs skaidroja, ka ikdienā dievkalpojumi noturēti vienmēr, kā tas ir jādara, bet tie nav uzsaukti publiski un faktiski notiek tukšā baznīcā. Savukārt grafiks mājaslapā esot palicis vēl no iepriekšējā, normālā dzīves ritma – tā mācītājs skaidroja pēc Lieldienām.

“Pēc minūtes sāka nākt ārā”

M. Šeršņova raksta: “Taču, ņemot vērā, ka reliģisko organizāciju telpas (dievnami) ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz dievkalpojumiem vai lūgšanām nebija aizliegts doties individuālajiem apmeklētājiem. Mācītājs, sākoties dievkalpojumam, redzot, ka baznīcā ir sanākuši cilvēki, un saprotot, ka, ja ienāks vēl vairāk interesentu, to skaits pārsniegs atļauto cilvēku skaitu vienā telpā, baznīcas vārtiņus aizslēdza. Videomateriālā un paskaidrojumos parādās, ka cilvēku skaits baznīcā ir bijis virs 40 cilvēkiem, nepārsniedzot 50 cilvēkus, ieskaitot baznīcas personālu, līdz ar to netika pārkāpts noteiktais ierobežojums.”

“Kurzemes Vārda” jautāts, cik cilvēku sanākuši dievnamā, J. Vilnītis toreiz atbildēja: “Pieļauju, ka varbūt 50, varbūt mazliet atšķirīgs skaitlis, kaut kur plus mīnus šādi.” Dienu vēlāk intervijā no paša minētā skaitļa viņš atkāpās.

Aculiecinieks, kurš lūdza viņa vārdu avīzē nenosaukt, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka sestdienas, 11. aprīļa, vakarā divas reizes, “redzot, ka baznīcā notiek pasākums”, ziņojis Liepājas Pašvaldības policijai. Zvanījis ap pulksten 21.40. Pirmajā reizē policists atbildējis, ka šajā laikā baznīcā drīkst pulcēties līdz 50 cilvēkiem. “Izklausījās, ka neesmu pirmais, kas viņiem zvana un krīt uz nerviem par šo jautājumu.”

Tūlīt pēc tam aculiecinieks internetā izlasījis tieslietu ministra Jāņa Bordāna skaidrojumu reliģiskajām organizācijām speciāli Lieldienām, kur teikts, ka maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu.

Tad aculiecinieks uz policiju zvanījis vēlreiz, aicinot tomēr pārbaudīt.

“Mūsu saruna beidzās, un burtiski pēc minūtes cilvēki sāka nākt ļoti strauji ārā no baznīcas pa sētas durvīm, pa kurieni parasti nāk tikai apkalpojošais personāls.

Iespējams, tas bija plānots, lai pasākumu strauji nobeigtu, varbūt tas bija saistīts ar kaut ko citu, varbūt kāds bija paziņojis kādam no dalībniekiem, ka ir šāda sūdzība,” aculiecinieks minēja, stāstot “Kurzemes Vārdam”, “un tieši tajā brīdī sāku filmēt.

Uzfilmēju brīdi, kad visi nāca ārā. Kad video beidzās, pēc tam vēl iznāca kādi cilvēki desmit vai padsmit no baznīcas.” Viņa filmētais video arī tika nodots policijas rīcībā, un viņš arī pats ir sniedzis liecību šajā lietā.

Ministrs: “Plānot bez apmeklētāju klātbūtnes”

Runājot par pieļaujamo cilvēku skaitu, M. Šeršņova atsaucas uz Tieslietu ministrijas 27. marta komentāru “Par ārkārtējās situācijas ierobežojumu attiecināmību uz reliģisko organizāciju darbību”, tajā ir teikts: “…reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus.”

Taču speciāli Lieldienām Tieslietu ministrs Jānis Bordāns bija izdevis citas norādes, tās 8. aprīlī publicētas arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mājaslapā, un tajās teikts, ka no 10. līdz 12. aprīlim un no 17. līdz 19. aprīlim, atkarībā no svinēšanas laika, “Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību”, “visus svētku dievkalpojumus plānot bez apmeklētāju klātbūtnes”, “reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot 2 metru distanci jebkurā dievnama vietā, t.sk., ieejot dievnamā.

Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu”,

“ikviens ir stingri aicināms palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem”.

M. Šeršņova, papildinot atbildes “Kurzemes Vārdam”, uzsver lieliem burtiem, ka ministrs šeit minējis “IETEICAMO” skaitu (tātad nevis obligāti ievērojamo).

Gan mācītājs J. Bitāns, gan J. Vilnītis sacīja “Kurzemes Vārdam”, un arī policija secinājusi, ka Svētās Annas baznīcas telpas platība ir pietiekami liela, lai nodrošinātu distances ievērošanu visiem sanākušajiem. “Apskatot lietvedības laikā iegūtās fotogrāfijas, redzams, ka mācītāji ir parūpējušies par to, lai distance tiktu ievērota,” raksta M. Šeršņova.

Naktī nejauši gadījās?

“Pulcēties” latviešu valodā nozīmē – “nākt kopā, vienuviet”; “pulcināt” – “panākt, būt par cēloni, ka nāk kopā, vienuviet” – skaidro “Latviešu literārās valodas vārdnīca”. Iespējams, citas vārdnīcas vai pat normatīvie akti sniedz citādu šo vārdu nozīmi.

Valsts policija atbildē atsaucas uz Tieslietu ministrijas 27. marta komentāru “Par ārkārtējās situācijas ierobežojumu attiecināmību uz reliģisko organizāciju darbību”. Tajā teikts “…dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisku darbību, kas veicama pulcējoties, minētā MK rīkojuma izpratnē. Tādējādi reliģiskās organizācijas garīgā personāla vadītais ikdienas dievkalpojums nav uzskatāms par reliģisku darbību, kas veicama pulcējoties…”

Un policija secina: “Lietvedības laikā iegūtā informācija neliecina, ka būtu pārkāpts Ministru kabineta rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Tieslietu ministrijas skaidrojums.”

Tikmēr Valsts policijas Zemgales reģionā par cilvēku pulcēšanos ārkārtējā situācijā Iecavas evaņģēliskās ticības kristiešu draudzē “Dzīvības straume” piemērojusi 140 eiro sodu – vakar vēstīja aģentūra LETA.

Vēl vienpadsmit cilvēkiem, kas telpās bija pulcējušies, uzlikts naudas sods desmit eiro apmērā katram. Sodi uzlikti, jo policijas darbinieki konstatēja, ka pasākums bijis organizēts. Ja Liepājā Svētās Annas draudzē uz vigīliju (pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem – N. D.) sanāca ap 50 cilvēku, tad draudzē “Dzīvības straume” uz reliģiskām darbībām – 13, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Likums un līkums

Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze sarunā ar “Kurzemes Vārdu” pievērš uzmanību tam, ka, viņaprāt, Tieslietu ministrijas skaidrojums ir tāds, lai “likumu var apiet ar līkumu”. M. Urdze: “Tad sanāk tā, ka tā nejauši tieši tajā laikā, kad ir paredzēts dievkalpojums, luterāņu mācītājs notur savu individuālo dievkalpojumu. Un uzreiz tur nejauši gadās līdz 50 dievkalpojuma apmeklētāju. Tas ir ļoti eleganti uztaisīts, it kā lai viss būtu likumīgi. Bet īstenībā likuma gars vairs netiek ievērots.

Manuprāt, draudze, kas tā rīkojas, izturas bezatbildīgi pret saviem draudzes locekļiem un pret visiem pārējiem, ar kuriem šie cilvēki saskaras. Vēl viena lieta – tas rāda priekšzīmi visai sabiedrībai.

Mēs dzīvojam situācijā, kad vajag katram būt atbildīgam. Ja baznīca tādā veidā izlec ārā, tad citi arī domās – kāpēc es tā nevaru rīkoties? Kāda vispār jēga šiem ierobežojumiem? Tas jau nav domāts tam, lai ierobežotu ticīgos, bet lai pasargātu pēc iespējas vairāk cilvēku no vīrusa infekcijas. Man radās jautājums – vai tiešām šie cilvēki domā, ka ļaudis Itālijā vai Spānijā nav lūguši Dievu? Itālijā vairāk par 60 priesteriem ir gājuši bojā ar Covid-19. Nesen Vācijā kādā katedrāles korī ar Covid-19 saslima 59 no 78 dziedātājiem. Manuprāt, Dievs mums ir devis veselo saprātu, lai mēs to lietojam.”