Lūk, vērojumi iz diviem nesenākajiem Liepājā notiekošajiem grandiozajiem pasākumiem, kuri pulcēja ļaužu masas no dažādām Latvijas vietām: grupas “Prāta vētra” koncerts un festivāls “Summer Sound”.

Kad apmeklētāji kādu stundu pirms abu pasākumu sākuma uzsāka savu ceļu uz konkrēto norises vietu, ietves, protams, bija pilnas ļaužu kā biezs. Skaisti apģērbušies, labi iesmaržojušies un izrotājušies, viņi staigāja lielākos un mazākos bariņos.

”Prāta vētras” koncertam tuvojoties, cilvēku straumes, protams, piepildīja pilsētas centru. Skats pie gājēju pārejas uz Tramvaja tilta: bars ļaužu gaida zaļo gaismu luksoforā, lai tiktu tilta otrā pusē. Sarindojušies cits aiz cita, stāv un pļāpā.

Nāku un nesaprotu, kā pārejai nostāties pēc iespējas tuvāk, lai žigli tiktu tai pāri, jo, kā jau vietējā (vismaz pāris gadu), zinu, ka pie šīs pārejas zaļā gaisma luksoforā deg vien īsu brīdi.

Labi saprotu, ka caur visiem šiem nez kāpēc nesteidzīgajiem cilvēkiem laikā netikšu pāri, ja stāvēšu tiem aiz muguras. Izlīferēju priekšā un, ”zaļajam” iemirdzoties, steidzos pāri.

Kad luksofors sāk mirguļot, ar vienu acs kaktiņu paveros atpakaļ un smīnot konstatēju, ka liela daļa nācēju nav gaidījuši, ka brauktuves šķērsošanas brīdis būs tik īss – tie metas riksītī, lai paspētu tikt līdz otrai ietvei.

Ha, tātad tie pavisam noteikti ir iebraucēji – nezina, ka šeit tik lēnīgi nedrīkst būt!

Kadrs numur divi: vakarā, kad jāsākas ”Summer Sound”, eju gar veikalu ”Gemoss”, kur pa samērā šauro ietvi pretim nāk jauniešu kompānija. Pēc izskata skaidri noprotams, ka dodas uz festivālu.

Vai viņi paretinās, lai palaistu garām? Nē, iet paceltiem deguniem, un domā pati, kā tiksi garām. Labi, kaut kā atkal aizlīferēju, jo acīmredzot iebraucēji šeit jutās privileģēti.

Šķita, ka tie varētu būt rīdzinieki – to spriedu pēc viņu iznesības, varbūt pirmā iespaida līmenī. Tomēr vietējie tā neizskatās un neuzvedas, to kaut kādā sajūtu līmenī var noteikt.

Arī tie ”Prāta vētras” viesi, sastaptie pie gājēju pārejas, rādījās esam rīdzinieki tieši tā paša mirklīgā iespaida dēļ.

Abas šīs situācijas nedaudz ietrīsināja dusmas – kāpēc viņi tik lēnīgi, neapdomīgi, tādi kā nezinīši, šķietami (varbūt patiesi) augstprātīgi un svešā pilsētā jūtas privileģēti? Kurš viņiem devis tiesības nedot priekšroku vietējiem? Tā jau būtu it kā saprotama lieta.

Un vēl mēdz teikt, ka liepājnieki esot augstprātīgi.

Lai gan tā augstprātība drīzāk varētu būt lokālpatriotisms – izjūta, kas raksturo piederību tieši šai vietai. Un tā izjūta ir neapzināta, uzsūkta tieši un tikai šeit.

Bet nē, šī nav nekāda naida runa pret rīdziniekiem vai kādiem citiem iebraucējiem. Drīzāk tā ir pēkšņa atšķirību fiksēšana. Un domājams, ka tas atšķirīgais nāk no katras vietas, pilsētas īpašā dzīves ritma un pulsa.

Katrai tas ir savs un, rādās, ka kļūst apzināts tikai saskarsmes brīdī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.