Publikācijas, kurai bija jāiezīmē sausuma radītā problēma, tapšanā meklējot lauksaimniekus, kuri varētu šīs raizes ieskicēt, vairāki no viņiem sarunu atteica.

Mans pieņēmums: viņi vairījās kļūt par kārtējo lauksaimniecības-cietējas seju, jo zināms taču, kā sabiedrībai pēcāk tīk zemkopjus noriet, sakot, ka katru gadu viņiem kādas problēmas. Taču, ja mēģinām ieskatīties tuvākā nākotnē, – tās rādās vairs neesam tikai lauksaimnieku raizes, bet gan mūsu visu.

Tātad, kāpēc šī publikācija par sausuma skarto lauksaimniecību bija nepieciešama? Lai patērētājs zinātu, caur kādām pūlēm un apstākļiem pie viņa nonāk maize un visi miltu izstrādājumi un kāpēc rudenī šo produktu cenas veikalu plauktos, visticamāk, varētu palielināties.

Maize, kas jau tradicionāli bijis latvieša spēka ēdiens un primārā iztikšana tad, kad nebija nekā cita, – kā tās cena ietekmēs tos, kas dzīvo uz iztikas minimuma sliekšņa?

Atbilde droši vien skaidra tāpat.

Un šoreiz lielais vaininieks visdrīzāk nebūs meklējams tirgotāju izskatā, bet gan tai pašā sausumā un, jā, tajā jau šķietami nodrāztajā frāzē ”klimata krīze”.

Vienā citā nesenā publikācijā ”Kurzemes Vārds”, piemēram, informēja par to, kā Liepāja ir ceļā uz klimatneitralitāti un mācās pareizi apieties ar energoresursiem, dzīvot videi draudzīgāk un zaļāk, domājot par klimata pārmaiņām.

Viens no uzsvariem tajā bija uz to, ka atbildīgais nav jāmeklē tikai pilsētas vai valsts vadībā, bet gan pašā sabiedrībā un tajā, cik tā gatava saprast un iesaistīties. Jo bez sabiedrības iesaistes nekas nenotiks un nemainīsies.

Šo publikāciju piesaucu tikai kā vienu no problēmas izgaismošanas piemēriem. Ja nonākam līdz pašiem, pašiem pamatiem, tad primāri būtu jāsāk ar to, ka sabiedrībai vispār nepieciešams aptvert klimata pārmaiņu dēļ radušos situāciju un to, ko tā nozīmē ilgtermiņā.

Ja pārmaiņas notiek klimatā, tad tās neizbēgami notiks mūsu visu ikdienas dzīvē –

kaut vai maizes pieejamībā, bet rādās, ka daļai sabiedrības tas joprojām nav prātā saāķējies kopā. Bet viss sākas ar saprašanu.

Liekot šos abus aprakstītos piemērus kopā, nonākam pie tā, ka klimata pārmaiņas, kas, protams, ietver vienu no tās uzskatāmākajām izpausmēm – sausumu –, atspēlēsies un robu atstās mūsu maciņos. Tā ir viena, taču vērā ņemama un apjaušama tā spoka jeb klimata krīzes izpausme.

Jāpatur prātā, ka ne tikai lietu, maizi, bet arī dzīvi un dzīvību taču vajadzēs visiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.