Agnese Grīnberga: Izvilkušas no konteinera maisus un rūpīgi izķidājušas
Par atkritumu pareizu apsaimniekošanu rakstīts, skaidrots daudz un dikti, tomēr daļa cilvēku vai nu slinkuma un vienaldzības, vai neuzmanības dēļ joprojām nepievērš tam uzmanību, turklāt bieži vien rīkojas nepārdomāti, neapsverot sekas, piemēram, kas notiks tad, ja atkritumu tvertnes vāks pēc gružu izbēršanas netiks aizvērts.
liepajniekiem.lv
Šķiet, tas tāds sīkums vien ir, tomēr – kad iznākumu redzam visnotaļ uzskatāmi, par neievērojamu to vairs nenosauksi.
Lūk, skats iz kāda no Jaunliepājas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pagalmiem: ap miskastēm diezgan plašā laukumā riebīgi gozējas papīri, maisiņi, paciņas, īsāk sakot, visas iespējamās drazas, kas palikušas pāri pēc ēšanas, iepirkšanās utt.
Kāpēc šāds skats paveras? Kāds no mājas iemītniekiem pēc gružu iznešanas nav papūlējies aizvērt miskastes vāku. Varu izteikt minējumu, ka tas atstāts atvērts, lai tvertne pavēdinātos, jo karstajā laikā atkritumu konteineri mēdz stipri smakot.
Labi, rīcībai it kā ir pamatojums, taču kādas sekas tā atstāj? Zibenīgā ātrumā klāt ir Liepājas ēdelīgākie un kaitinošākie radījumi – kaijas.
Tās izvilkušas no konteinera maisus un tos rūpīgi izķidājušas, ķeksēdamas ārā pa vienam atkritumam vien.
Sīki un smalki apskatījušas, apēdušas to, kas bijis tām tīkams, un savu mielasta ”galdu” atstājušas visā tā godībā. Atkritumu sliedes un čupiņas, kuras vēl tālāk panesis vējš, izveido gandrīz vai ornamentus. Skaisti, vai ne?
Šāda aina, kāda varētu būt redzama pēc sprādziena, mājas pagalmā saglabājas vēl vairākas dienas, jo neviens jau drazas neies salasīt. Sak’, ne jau es tur vainīgs, lai vāc kāds cits! Droši vien paļaušanās uz to, ka visu savāks sētnieks, kuram, šķiet, vismaz reizi mēnesī vajadzētu savā apsekojamā teritorijā ierasties.
Beigu beigās kāds jau šo ”skaistumu” savāca un arī miskastes vāks tika aizvērts. Droši vien atkal līdz nākamajai reizei, no kuras pavisam vienkārši gan varētu izvairīties.
Tik vien kā atkritumu konteinera vāka aizvēršana – vai tas ir par daudz prasīts?
Tik vien, lai pēc tam pašiem nebūtu jāvēro šīs cūcības un pa tām jābradā.
Lai kādi būtu šīs vienkāršās darbības neveikšanas iemesli – aizmāršība, nepietiekama uzmanības pievēršana vai apzināts nodoms miskasti izvēdināt –, tomēr derētu atcerēties par mūsu līdzās esošajiem spārnotajiem un negausīgajiem nedraugiem – kaijām.
Ikdienas mijiedarbe ar šiem putniem tāpat neizpaliks, taču nevajadzētu tām dot vēl lieku iespēju apgrūtināt mūs tur, kur varam tās atturēt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
