Tas nav nekas jauns, ka, līdzko ārā piesalst un sāk pūst ziemīgie vēji, bezpajumtnieki meklē siltās kāpņutelpas, lai tajās izgulētos vai vismaz pārlaistu pāris stundas.

Cik dzirdēts, tad uz nakts patversmēm viņi dodoties visai nelabprāt, jo tajās varot tikt pie blusām, un tās jau nu negrib neviens. Kāpņutelpā tomēr arī ir iespēja, ka kāds mājas iemītnieks nelaimīgajam gulētājam nepažēlos vai nu kādu ēdiena kumosu, vai pāris monētu.

Sliktākajā gadījumā šis garāmgājējs varētu nepažēlot arī bargas lamas un fiziska spēka izpausmes.

Nav jau arī zināms, vai nakts patversmēs lēnām nesāk izsīkt resursu visu bezmājinieku izmitināšanai. Iespējams, ka šai laikā, kad visam cēlušās cenas, garākas rindas sāk veidoties arī pie zupas virtuvēm, kur tāpat nepieciešami resursi.

Līdzīgi par resursiem vienmēr jāgādā arī dzīvnieku patversmēm, kur nereti to ļoti trūkst. Šajās iestādēs daudz kas ir atkarīgs no līdzcilvēku labās gribas un dāsnuma.

Jebkāda veida labdarība parasti ceļ cilvēka pašapziņu un līdz ar to rada spēcīgāku vēlmi palīdzēt atkal un atkal. Cerams.

Veikto aptauju dati liecina, ka šogad liela daļa latviešu Ziemassvētku dāvanām gatavi tērēt līdzīgu summu kā pērn. Līdzās šiem datiem pieminēšanas vērti ir arī alkohola patēriņa statistikas rādījumi. Tie skaidri un gaiši apliecina, ka

latvieši vēl joprojām izcili tur buru – dzer uz bēdu un nebēdu. Kur tad šie liksies? Pieliksies, nokritīs, pagulēs, celsies un mundri tipinās pēc nākamās dziriņas.

Pēc šādas statistikas izpētes iespējams apgalvot, ka apstākļi visiem tātad nav nemaz tik spiedīgi. Ja tērēties dāvanām un grādīgajam var tāpat kā iepriekš, tad naudiņa tomēr ir.

Varbūt tie ir zeķē labi glabātie uzkrājumi, kas paredzēti sevis un tuvāko prēmēšanai aiz labas gribas un tā vien gaidījuši iespēju beidzot tikt izmantotiem, lai beigās nonāktu miskastē stikla pudeļu un krāšņu ietinamo papīru veidā.

Tā kā straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētki, kas zināmi arī kā došanas un labdarības ziedu laiks, jāatgādina, ka savu naudiņu iespējams izmantot dažādiem nolūkiem un vajadzībām, varbūt pat iepriekš neapsvērtām.

Te tad arī uzreiz jāuzdod jautājums: attiecībā pret ko labā griba nostrādās vairāk? Pret pudeli vai pret salstošajām, izsalkušajām un mazāk nodrošinātajām radībām, kas eksistē līdzās?

Saprotams, ziedot sev jau var vienmēr un tas ir vieglāk pieņemams lēmums, bet apkārt vienmēr būs kāds, kuram paveicies mazāk.

Nedaudz ņaudulīgu pastāstiņu var noslēgt ar dubli numur divi, kurā ierunāti šādi vārdi: draugi, neprēmējiet sevi ar pudeli – labāk iemetiet kapeiciņu kāda cita krājkasītē.

Pēc visiem nezūdamības likumiem šai kapeiciņai kaut kad vajadzētu atgriezties pie jums pašiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.