Šādi apgalvojumi laika gaitā cēlušies no vērojumiem. Turklāt mūsu mentalitātē neizdzēšamas pēdas esot atstājusi arī kalpošana svešām varām vairāku simtu gadu garumā.

Bet, lai tas latvietis neizskatītos tik pelēks un vājš, kā viņš daudzviet tiek tēlots, jāsaka, ka ar visu pašreizējo pasaules un vietēja mēroga haosu ir vērojama neizbēgama uzvedības maiņa, kas paredz nepieciešamību pēc izteikšanās un savas balss pacelšanas.

Šķiet, ka latvietis ir pasīvs līdz brīdim, kad apdraudējums ar savām stindzinošajām ķetnām jau saķēris plecu un briesmas elpo pie pašas auss. Šādā situācijā sāk zvanīt trauksmes zvani –

kuslais pilsonītis vairs nevar sēdēt klēpītī saliktām rociņām, jo citādi būs tu-tū! Viņam nākas rīkoties un ņemt grožus savās rokās.

Tā, lūk, piemēram, Grobiņā jau otro reizi ir norisinājies pikets pret bīstamo atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Sabiedrības mobilizēšanās un skaļi pausta iestāšanās par savu drošību un veselību – apsveicama aktivitāte (lai gan citādāk nemaz nedrīkstētu būt).

Ļaudis iniciatīvu uzņemas arī visur citur. Piemēram, Pāvilostas iedzīvotāju konsultatīvās padomes iniciatīvas grupa tā vien vēlas sadarboties ar novada pašvaldību, lai ar saviem priekšlikumiem, rosinājumiem un piebildēm uzlabotu savas pilsētas skatu un vietējo labsajūtu.

Sadarbība varbūt bremzē, jo vienmēr pastāv dažādas formalitātes un birokrātija, bet apņēmīgi noskaņotie vietējie nemaz nedomā padoties un nomest savus darba cimdus. Lūk, gars un misijas apziņa! Stāties pretim visiem nelabvēļiem un kārpīties tikai uz priekšu.

Turklāt nākamā gada sākumā spēkā stāsies “Pašvaldību likums” – sabiedrībai būs daudz plašākas iespējas iesaistīties un sadarboties ar vietējo varu. Kad likums stāsies spēkā, tad tikai jūs visi redzēsiet!

Vēl pa mūsu zemes plašajām ārēm staigā pāris apgaismotie sludinātāji, kas visiem iesaka dibināt savas bezpeļņas organizācijas, jo “jāskatās taču uz lielo bildi, uz nākotni”.

Ciešama paskata nākotne, kad mūsu planēta vēl spēs dzīvot, elpot un pabarot savus apdzīvotājus, mums būšot tikai tad, ja paši mācīsimies kļūt paciešami, apdomīgi – tādi, kas jau tagad domā vismaz par nākamajiem desmit gadiem uz priekšu.

Nodoties darbam bezpeļņas organizācijās vēlams arī tāpēc, ka tas vedīšot prom no kapitālisma, kas kā uzmācīga sērga sabeidzot cilvēku prātus un dvēseles. Kad visi atteiksies no čību valkāšanas, lai izjustu ciešāku saikni ar zemi, tad vairākām problēmām un sakarībām būtu jāizgaismojas saprotamāk.

Vispār mums taču šeit ir varen auglīga aramzeme, kura tikai jāapstrādā un jākopj – kā tiešā, tā arī pārnestā nozīmē. Idejas te var sēt, un tās augs un zaļos. Galvenais, lai tās nemaisa tie labie Kurzemes vēji, kuru dēļ kādam tā vien gribas būvēt jaunas un aizvien lielākas vēja elektrostacijas.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.