“Nevajag nemaz nekur tālu skatīties – es vairs nepazīstu savu dzimto pilsētu,” turpina sarunbiedre.

“Vēsturiski mums ir multinacionāla, es teiktu, inteliģenta sabiedrība, – dzīvo poļi, ebreji, baltkrievi, ukraiņi, latvieši. Bet, zini, pēdējos gados līdz ar iebraucējiem ienākusi pavisam cita mentalitāte, man nepatīkami atrasties ielās.”

Iebraukušās tautības jūtami izmainījušas pilsētas vidi un kultūru, iedzīvotāji izbrīnīti, cik ātri tas noticis. Nevarot neredzēt, kā ienācēji izturas, nedzirdēt, kā runā.

“Stāvu pieturā, gaidu autobusu, vēl trīs jaunieši, kas nav vietējie. Cik vulgāri viņi runā! Es saprotu, ka tā ir katastrofa, jo šie procesi neatgriezeniski,”

paziņa atzīst, ka cenšas par to nedomāt.

Sieviete priecājas, ka pašas bērni vēl ielēca pēdējā vagonā un uzauga, kad nacionālās vērtības bija lielākā cieņā.

Pateicīga arī par savu padomju izglītību, lai kā to šodien vērtē, jo tā neskrēja pakaļ globalizācijas laikmetam.

Cita mana paziņa nupat atgriezusies no ceļojuma uz ASV. Viņas stāsts ir tāds globalizācijas ekstrakts, no kura var dabūt vēdergraizes.

Niagāras ūdenskritums un debesskrāpji – wow!, bet kopumā Amerikā redzētais viņai nepatika.

Tikai vienreiz lietojamie trauki gan trīszvaigžņu viesnīcās, gan sabiedriskajās ēstuvēs un pat Pasaules tirdzniecības centra kafejnīcā Ņujorkā.

Cilvēku mikslis, visu ādas krāsu un kultūru sajaukums. Ņujorkā dzīvokļi tik dārgi, ka lielai daļai cilvēku neesot ne virtuves, ne drēbju skapja, apģērbu pērkot vienai sezonai, pavalkā, tad to izmetot.

Daudzi ēd uz ielas, un pārtikas iepakojums nonāk konteineros, kur žurkas.

“Visa Amerika ražo atkritumu kalnus! Un mēs ar savu zaļo domāšanu mazajā Latvijā varam ieskrieties,”

aculieciniece komentē.

“Kas tos atkritumu kalnus var pārstrādāt? Sapratu, cik esmu bagāta ar savu māju un svaigo gaisu. Nevienā viesnīcā logi nebija verami; tikai kondicionieri, kas maļ uz riņķi to pašu. Katru rītu no skābekļa bada sāpēja galva. Redzējām diezgan, lai saprastu, ka ko tādu nudien negribu.”

Ceļš no ASV uz Rīgu veda caur Stambulu. Tur lidmašīnā iekāpuši daudzi indieši. Viena meitene sēdēja paziņai blakus. Izrādījās, ka lidoja šurp pirmo reizi, bet ar domu par palikšanu.

“Vieniem globalizācija nozīmē lētus aviopakalpojumus, internetu, labāku pieejamību ārvalstu precēm un pakalpojumiem, dzīvesveidu homogenizāciju, vispasaules apziņas rašanos, kā arī iespējas daudz vienkāršāk kontaktēties ar pasauli.

Savukārt citiem globalizācija šķiet kā drauds nacionālajai suverenitātei, kultūras identitātei un tradicionālajai Eiropas izpratnei par demokrātisku valsti,” 2005. gadā starptautiskā akadēmiskā personāla konferencē “Globalizācijas tendences pasaulē un Baltijas reģiona valstu problēmas” teica pētnieks Jāko Lehtonens no Somijas.

Ir taču, par ko aizdomāties?…

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.