“Pēc manām domām, bija labi, svārki mazliet virs ceļa,” atbild tētis. Mamma atviegloti uzelpo; tātad runa nav par viņas bērnu.

Viņas uzmanību saasināja klases audzinātājas vatsapā vecākiem uzrakstītais par piedienīga garuma apģērbu bērniem siltā laikā.

Vārdu sakot, lai paseko, ka atvase apģērbjas un izskatās tā, kā viņas vecumā piedien.

Var jau būt, ka kāds meitēns izlaists no mājām ar pliku nabu un tāpēc uzrakstīts arī citiem vecākiem, prāto mamma.

Varbūt skolotāja vienkārši atgādina, pirms kāds meitēns aiziet uz skolu īsos šortos, kas lien dupsī.

Var arī tāda būt skolas nostāja, iekšējās kārtības noteikumi.

Daļa skolnieču ģērbjas tā, ka brīžiem nezini, kur acis likt, kā saka Mirttante filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

Plika naba ir daudzām pusaudzēm. Atklāti sakot, izskatās glīti, ja augums tvirts, tomēr – vai tik atkailinātām jāierodas izglītības iestādē?

Īsi svārciņi mazām meitenēm izskatās koķeti, bet – kā kuru reizi.

Priecīgi vērojam tautas deju ansambļa meitenes, kurām kroku krokās bruncīši. Pieliecas, un redzamas zeķbikšu augšas, bet – tā domāts. Citviet sākumskolas klases meiteni ar īsiem svārkiem, ko vējš paceļ augšup, skolasbiedri var izsmiet.

Man patīk vārds piedienīgs, lai gan tas mūsdienu leksikā kļūst arvien retāks. Tā nozīmei nepievērš tādu uzmanību kā pirms 30 gadiem vai senāk. 

Piekrītu, tā gluži arī nevajadzētu, kā es bērnībā piedzīvoju. Aizbraucu ciemos pie draudzenes, nezinot, ka būs jāiet uz teātra izrādi, tāpēc pāraujamu apavu līdzi nebija.

Kā citi skatītāji mani apšaudīja ar acu zibeņiem!

Biju zābakos, tolaik šīs kultūras iestādes apmeklējumam pagalam nepieņemamos apavos. 

Šodien cilvēku uzvedība un izvēle dažādās situācijās ir samērā vaļīga. Jēdzieni pareizs un nepareizs izplūduši.

Brīviem cilvēkiem, kuriem itin nemaz nerūp, ko par viņiem domā citi, pareizi šķiet tā, kā pašiem labi. Uz ģērbšanās stilu tas attiecas pilnā mērā.

Es domāju, ka skaista ir sabiedrība, kurā cilvēki brīvi, bet tādi, lai man patiktu uz viņiem skatīties, just sev blakus, par viņiem uzzināt.

Negribu redzēt jaunietēm cauri gaišām blūzēm melnus krūšturus vai uz kailiem pleciem to lences, kas nepārprotami liecina par apakšveļu.

Nealkstu justies neērti skolu izlaidumos, kas ir oficiāli sarīkojumi.

Reizēm vecāki absolventēm nopirkuši kleitas ar dziļu dekoltē vai tādas, kas neapsedz plecus, vai mini, un jauniete nezina, kā salikt kājas, kamēr sēž uz skatuves.

Optimistiski ceru, ka sākumskolas skolotājas atgādinājums par piedienīgu apģērbu var novērst nākotnes kļūdas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.