Tāpēc ”projekts” ir viens no atslēgvārdiem Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekānes Anitas Jansones un Dabaszinātņu un Inovatīvo tehnoloģiju institūta direktora Ulda Žaimja darbā.

Institūtā strādā lielākā daļa fakultātes pasniedzēju. Tas ir darbs pie dažādiem projektiem, studijas savienojot ar pētniecību un šajā procesā iesaistot studentus.

Uldis Žaimis nosauc aktuālākos projektus. ”Vispirms projekts, kurā tiek izstrādāti superhidrofīliski un superhidrofobiski pārklājumi saules paneļiem un saules kolektoriem, kuri veic pašattīrīšanās funkciju.

Putekļi, nosēdumi no atmosfēras uz saules baterijām samazina to efektivitāti – esam izstrādājuši tehnoloģiju, kas var to novērst.

Par šo tehnoloģiju esam iesnieguši divus patentu pieteikumus. Priekšizstrādes gaita beidzās 30. septembrī, un ir iesniegts pieteikums uz nākošo pusotra gada posmu, kura laikā šis produkts tiks komercializēts.

Ir apstiprināts arī trīs gadu lielais Eiropas projekts, kurā darbosies divi Liepājas dalībnieki – komercfirma un Liepājas Universitāte – no Latvijas puses un divi Dānijas uzņēmumi. Projektā izstrādās datu ieguves aparatūru, kas analizēs kuģu radītos izmešus. Eiropai tas ir būtiski, jo ir iecere turpmāk nodokļu maksājumus piesaistīt oglekļu emisijai.

Vēl viens apstiprināts projekts, kurā iesaistīts Latvijas komersants: tajā tiks izstrādāta tehnoloģija dīzeļdegvielas ietaupīšanai. Saprotams, ka par ekonomiju cīnās jau simts gadus, taču šis ir ļoti inovatīvs projekts, ir arī jau iesniegts patenta pieteikums un iegūts ekspertu atbalsts.”

Institūta pētnieki palīdz arī Liepājas skolēniem izstrādāt pētnieciskos darbus. ”Mūsu mācībspēku mentorētie skolnieku darbi, kuri iziet atlases kārtas skolā, pilsētā, reģionā, nonāk līdz valsts līmenim. Ja paraugāmies uz pēdējo četru gadu zinātniski pētniecisko darbu konferenču rezultātiem, tad pirmās vietas ir mūsu mentorētajiem darbiem. Pat vairāk – mūsu kontā ir iegūta zelta medaļa Turcijā, mūsu skolnieki sevi parādījuši Abū Dabī (AAE), Gdiņā (Polijā), Fīniksā (ASV) un redzam, ka mūsu darbi ir līmenī. Ne ar ko neatpaliek.

Piemēram, inovāciju un izgudrojumu izstādē ”Minox” 2018. gadā zelta medaļa tika mūsu studentam Helvijam Vičivskim, kurš tagad ir ”HB Lazertag” īpašnieks. Turklāt viņš izmantojis iespēju sadarboties ar mūsu 1. kursa studentu, lai radītu savam uzņēmumam spēles rezervēšanas sistēmu,” saka U. Žaimis, uzsverot, ka šis ir labs piemērs – bijušais students nav sarāvis saites ar Liepājas Universitāti arī pēc diploma iegūšanas, bet turpina sadarboties jau kā uzņēmuma pārstāvis – darba devējs.

Pētnieks stāsta, ka drīzumā tiks iniciēts vēl viens vaučeru projekts, ko akceptējusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Tiks izstrādāts inovatīvs pārtikas produktu sagatavošanas mehānisms – tehnoloģija, ar kuras palīdzību varēs ražot jauna veida ekoloģiskus, bioloģiski tīrus pārtikas uzkodu batoniņus. Arī šajā projektā ir iesaistīts mūspuses komersants.

”Konkrēti šāda tehnoloģija šobrīd nav pazīstama: tajā ir jāapstrādā specifiskas konsistences produkti, šī procesa gaitā notiek uzsilšana mehāniskās berzes dēļ un mūsu pienākums ir masu atdzesēt. Atdzesēšana notiek plūsmā, kas tehniski ir diezgan grūti izdarāms, bet mēs ceram, ka tas veiksmīgi izdosies. Paralēli tiks izstrādāti un izmantoti hidrofobiski pārklājumi, lai pārtikas produkts nepieliptu pie mehānisma sastāvdaļām,” tuvāk paskaidro pētnieks un ne bez lepnuma piemin vēl kādu projektu.

”Tikko esam izstrādājuši inovatīvu siltumizolācijas materiālu smalcinātāju. Šī ierīce spēj ražot noteiktas faktūras un tekstūras siltumizolācijas materiālu no sastāvdaļām, kas līdz šim vienkārši nonāca atkritumos. Šajā jomā mūsu universitātei pieder patents, siltumizolācija ir testēta, ir tapuši vairāki zinātniskie raksti, un es domāju, drīz vien pienāks tas brīdis, kad šis materiāls nonāks būvmateriālu tirgū.”

Uzsākot savu stāstījumu, dekāne Anita Jansone uzsver: ”Manā pārziņā ir citāda veida projekti – varbūt ne tik praktiski interesanti kā kolēģim Uldim, akadēmiskāki, taču ne mazāk nozīmīgi.”

”Tikko beidzās viens interesants starptautisks projekts, kas ilga trīs gadus ”Smart-up”, būtība ir tā, ka visas Baltijas jūras valstis kopīgi strādāja pie projekta, kas meklēja risinājumus, kā ekonomikā ieviest Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) principus.

Trīs gadu laikā mēs esam bijuši pie visiem partneriem un pagājušo gadu mums bija Latvijas meistarklases. No Latvijas puses projektā bez mums vēl piedalījās Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija. Liepājas Universitāte izvirzīja izaicinājumu, kādas varētu būt novatoriskas pieejas, lai izglītotu sabiedrību par cirkulāro (aprites) ekonomiku. Šajā darba grupā arī tika piedāvāti viedās specializācijas stratēģijas risinājumi, kurus ieviest dzīvē,” skaidro Jansones kundze.

”Vēl viens darbs, kur mēs esam partneri kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Vidzemes augstskolu valsts pētījumu programmā. ”Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” (VPP-Covid-2020/1-0009) ir Covid-19 seku mazināšanas projekts inženiertehnisko risinājumu jomā, kas tika sākts šā gada vasarā, bet noslēgums paredzēts gada beigās,” stāsta dekāne Anita Jansone.

Projektā Liepājas Universitātes pētnieces Anita Jansone un Lāsma Ulmane-Ozoliņa strādā darba grupā, kas izstrādā inovatīvus e-apmācības risinājumus, izstrādā un pielāgo studiju kursu saturu TELECI metodikai. Tā seko līdzi lietotāja uzvedībai e-mācību vidē, lai saprastu, vai mācību materiāls nav par sarežģītu, kā arī var prognozēt, kad var sākties grūtības materiāla apguvē un būs nepieciešams atbalsts.

Inženierzinātņu studiju programmu attīstībai Dabas un inženierzinātņu fakultātē tiek izstrādātas divas jaunas studiju programmas: Viedās tehnoloģijas un Vides inovatīvās tehnoloģijas. Bet tas jau ir cits stāts…”