Liepājas Svētās Annas baznīcas draudzē Lieldienu laikā dievkalpojumi notikuši aiz slēgtām durvīm. Mācītājs Jānis Bitāns un draudzes loceklis, pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kurš arī tajos piedalījies, uzskata, ka pulcēšanās aizliegums neesot pārkāpts, turklāt baznīcā stingri ievērota dezinfekcija un distancēšanās – divi metri cilvēkiem citam no cita.

Cik cilvēku pulcējušies? J. Bitāns: “Grūti pateikt, tad tie būtu jāskaita. Es negribu samelot. Viņi izkliedēti pa baznīcu. Mēs neievērojām divus metrus, varējām atļauties trīs metru attālumu un vairāk. Uz dievkalpojumu laiku durvis aizslēdzām ciet, lai nebūtu tā, ka nāktu daudz cilvēku un būtu liela publiska pulcēšanās.”

“Pieļauju, ka varbūt 50, varbūt mazliet atšķirīgs skaitlis, kaut kur plus mīnus šādi,” sacīja J. Vilnītis, jautāts, cik cilvēku sanākuši dievnamā. Savu piedalīšanos viņš skaidroja šādi: “Gavēņa laiku esmu izlietojis divām lietām – ja saskaramies ar ļaunumu – un ļaunums ir šis vīruss, pandēmija –, mēs gavējam un lūdzamies. Abas lietas ir svarīgas. Atturēties gan fiziski, gan garīgi no daudzām lietām. Un lūgties. Es savās lūgšanās esmu bijis kopā ar mācītāju. Katru dienu, protams, ne, bet reizi nedēļā vismaz. Arī Lieldienās, ja runājam par ceturtdienu, piektdienu un nakts vigīliju, tad esmu bijis kopā ar mācītāju. Tas nav bijis tāds [parasts] dievkalpojums, tā ir bijusi lūgšana.”

J. Vilnītis, tāpat kā J. Bitāns, uzsver, ka baznīcā ir marķēti soli, attālums starp sēdētājiem vairāk nekā divi metri, atļauts sēdēt tikai katrā otrajā rindā. Abi atsaucas uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna skaidrojumiem, tie publicēti arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mājaslapā. Ministra norādēs teikts – reliģiskajām organizācijām no 10. līdz 12. aprīlim un no 17. līdz 19. aprīlim, atkarībā no svinēšanas laika, “Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību”, “visus svētku dievkalpojumus plānot bez apmeklētāju klātbūtnes”, “reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot 2 metru distanci jebkurā dievnama vietā, t.sk., ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu”, “ikviens ir stingri aicināms palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem”.

J. Bitāns: “Mēs neizraidām cilvēkus. Noturam dievkalpojumus, kā tas ir pieņemts, pēc tam pieņemam cilvēkus individuāli, pasniedzam svēto vakarēdienu un pieņemam grēksūdzi. Ja ir kāds grūtums kaut ko ievērot, tad tie ir divi metri ar pērminderi, jo ir situācijas, kad kaut kas jāpadod, jāpaņem no altāra. Ja jūs atnāktu un paskatītos, kā mūsu baznīcā divreiz dienā viss tiek dezinficēts, pie ieejas smaržo pēc hlora, tad jautājumi vispār nerastos.”

J. Vilnītis: “Kas attiecas uz Annas baznīcu, Annas baznīca Jāņa Bordāna norādījumus ir precīzi ievērojusi. (Esmu) likumpaklausīgs. Esmu skatījies uzmanīgi, ko tieslietu ministrs skaidro. Šajā gadījumā, kā es jums saku, tās ir mācītāja organizētas lūgšanas. Esmu bijis klāt lūgšanās kopā ar mācītāju par liepājniekiem un par pilsētu. Domāju, ka nevajadzētu no šī taisīt ažiotāžu tagad, pacelt kā tādu dzeltenās preses cienīgu stāstu.

Šis laiks ir pārbaudījums arī mācītājiem. Bībelē ir rakstīts – ļaunums atkāpjas gavējot un lūdzoties. Tas ir labākais ierocis, kā cīnīties ar ļaunumu, šajā gadījumā tas ir vīruss. Ne tikai ikdienas dzīves daļa mūs ietekmē, bet arī garīgā daļa. Man kā pilsētas galvam ir svarīgi abas lietas darīt. Ievērot visas normas, un vēl vairāk nekā valsts to ir likusi, un, no otras puses, neaizmirst garīgo dzīvi. Lūgties aizsardzību mūsu pilsētai un par ikvienu cilvēku. Abas šīs lietas ir jādara.”

Sv. Annas baznīcas draudzes mājaslapā otrdien, 14. aprīlī, vēl bija lasāms ikdienas dievkalpojumu kalendārais grafiks vismaz nedēļu uz priekšu, bet pēc “Kurzemes Vārda” sarunas ar J. Bitānu tas no mājaslapas izņemts. Mācītājs skaidroja, ka ikdienā dievkalpojumi noturēti vienmēr, kā tas ir jādara, bet tie nav uzsaukti publiski un faktiski notiek tukšā baznīcā. Savukārt grafiks mājaslapā palicis vēl no iepriekšējā, normālā dzīves ritma.

Atšķirībā no vairākām citām baznīcām Sv. Annas baznīca neorganizēja dievkalpojumus virtuālā vidē. “Tiešraidē daudz kas pazūd. Grēku piedošanu tiešraidē nepasludinās. Vakarēdienu arī nevar pasniegt,” saka J. Bitāns, atzīstot, ka pēdējā laikā vispār ļoti maz cilvēku apmeklējot baznīcu.

J. Vilnītis vēl piebilda, ka “policija baznīcas ir apsekojusi” un policisti viņam teikuši, “ka ļoti precīzi” baznīcās ievēroti ārkārtējās situācijas ierobežojumi, turpretī “tajā pašā laikā mums ir veikali, kurus ļoti jāpiespiež tās prasības pildīt.”

Sv. Annas baznīcas draudzē ir arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks – viņš Lieldienās baznīcā nav bijis, atrodas izolācijā (saistībā ar Covid-19 infekcijas gadījumu Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē), par dievkalpojumiem neesot informēts. Otrs J. Vilnīša vietnieks Atis Deksnis sacīja, ka viņa draudzē Pāvila baznīcā dievkalpojumi notikuši tikai neklātienē. Trešais vietnieks Gunārs Ansiņš uzskata: “Tomēr jāievēro distancēšanās, tāpēc šajās Lieldienās baznīcu neapmeklēju.”

Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskapam Hansam Martinam Jensonam “Kurzemes Vārds” jautāja – vai vēl kādā baznīcā ir bijusi pulcēšanās? Bīskaps atbildēja: “Tā īsti nav bijusi tāda pulcēšana. Tas ir bijis tā, ka cilvēki savā ierastajā laikā nāk uz baznīcu, kas ir atvērta. Garīdznieki ir turējuši liturģiju sava kalpošanas pienākuma ietvaros un tad individuāli ar cilvēkiem veic garīgo aprūpi. Garīdznieki nav aicinājuši nākt, bet ja cilvēks ir izvēlējies nākt, tad tas ir viņa ziņā, baznīca ir vaļā. Cilvēki var nākt un iet. Mums svarīgi, lai cilvēki varētu just, ka viņi var meklēt palīdzību pie Dieva. Mēs neaicinām cilvēkus sapulcēties konkrētā laikā. Visi zina šo situāciju, kas ir, un noteikumus. Informācija par dievkalpojumu laiku ir vairāk ziņa par to, ka baznīcas dzīve nav apstājusies. Ir ierobežojums piedalīties, bet mēs turam dievkalpojumu jebkurā gadījumā. Bet tas nenozīmē, ka mēs aicinām visus nākt.”