“Pēc muzejpedagoģijas nodarbības iesaistījāmies šajā akcijā. Mums piedāvāja, un mēs, ilgi nedomājot, piekritām, arī bērni piekrita, upurēja pat treniņus, tiešām izrādīja lielu interesi. Papildus izrunājām, kāpēc tas ir vajadzīgs, ko tas dos, kā palīdzēs. Tas bērnos rada lielāku izpratni par situāciju,” teic A. Strazdiņa. “Mums pašiem auduma gabaliņu, ko iesiet tīklā, līdzi nebija, taču muzejs par materiāliem ir parūpējies, tā ka mūsu darbs ir tieši siešana.”

Akcijai atsaukušās arī citas mācību iestādes, piemēram, PIKC “Liepājas Valsts tehnikums” šūšanas darbnīcā sagatavots liels daudzums materiālu maskēšanās tīklu izgatavošanai, kas pēcāk nogādāti muzejā. “Esam priecīgi par iespēju atbalstīt šo akciju,” apliecina Tekstila un skaistumkopšanas nodaļas pasniedzēja Ligita Reimane.

Arī Nīcas vidusskolas 1.b klase un tās audzinātāja Vita Reijere bija vieni no pirmajiem, kas izrādīja iniciatīvu, sagatavojot auduma strēmeles.

Starp sējējiem bijušas arī no kara plosītās zemes Liepājā patvērušās ukrainietes. ”Viena zaudējusi visu gadu gaitā sarūpēto, otra teica ”mēs esam stipra tauta” un ”paldies visiem, kas palīdz”,” atminas Liepājas māksliniece Agnese Rudzīte, kura aktīvi līdzdarbojās tīklu veidošanā, arī uzmanot, vai tie top atbilstoši nosacījumiem. ”Nekas tā nevieno, kā kopīgs mērķis un kopīgs naidnieks vai pretspēks,” viņa atzīst un teic, ka tīklu siešanas process bijis ļoti emocionāls un tajā pašā laikā – ar prātu vadīta rīcība.

Liepājas muzeja dārzā divās vietās bija izlikti 10×10 metrus lieli zvejas tīkli, un pie abiem valdīja rosība, plecu pie pleca līdzdarbojoties lieliem un maziem, iesienot sagrieztās auduma strēmeles.

Maskēšanās tīklu darināšanu Latvijā aizsāka modes māksliniece Ieva Ādamsone, un arī Liepājas muzejs ar viņu konsultējies, kāda ir pareiza to veidošana.

“Liela atbildība tagad ir jāiznes, nedod, Dievs, ka mēs kaut kur kļūdīsimies. Tīkls vienkārši nebūs derīgs,” nopietnību apzinās Liepājas muzeja noformēšanas māksliniece Alda Škubura.

“Tīkli mums ir sagādāti vairāki, kad šie divi būs aizpildīti, ņemsim citus.”

Viņa mudina šodien no pulksten 16 līdz 18 un rīt no pulksten 12 līdz 15 tos, kam ir vēlēšanās, nākt un līdzdarboties.

Ikviens joprojām ir aicināts ziedot apģērbu, tekstila izstrādājumus, audumus zemes toņos – zaļu, brūnu, pelēku, smilšu krāsas. Iepriekš var mājās sagatavot auduma strēmeles izmērā 4×30/35 cm. “Ja nav ko atnest, tas nekas, nāciet paši un iesaistieties,” aicina akcijas rīkotāji.

Pirmdien dažāda izmēra veidotos maskēšanās tīklus, kas kopā veido 500 kvadrātmetrus, muzeja darbinieki sapakos, lai jau rīt tie dotos ceļā – nosargāt kaut vienu dzīvību. ”Jā, tas mums ir pārsteigums, ka tik daudz sataisījām. Sākām ar diviem gabaliem izmērā 10×10 metri. Domājām, ka tas uz trīs dienām. Bet mums gāja ātri, jo skolēni čakli iesaistījās. Bija cilvēki, kas atnāca, bišķi pasēja un gāja prom, bija, kas ilgāku laiku noturējās, bija tādi, kas nāca visas trīs dienas. Viena ukrainiete katru vakaru pēc darba atbrauca ar riteni, lai sietu.”

Maskēšanās tīkli nepieciešami karavīriem, ne tikai lai liktu uz uzkabēm, maskētu mašīnas, bruņutehniku, bet arī lai aizsegtu humāno preču kravas. I. Ādamsone motivācijai savā feisbuka profilā dalās arī ar fotogrāfijām, kur redzams tīklu pielietojums. ”Tas dod otru elpu turpināt kustību,” viņa raksta.

20Skatīt galeriju