Lai attīstītu jauniešu prasmes un veicinātu viņu iesaisti izglītībā, aroda apguvē pie meistariem, visā Latvijā norisinās projekts “Proti un dari“. Liepājā tas tiek realizēts jau divus gadus, taču jau gadu arī Liepājas cietumā notiek jauniešu izglītošana un iesaiste sevis pilnveidošanā.

Projekta programmu vadītāja Kristīne Jaunzeme portālam pastāstīja, ka projekta mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas nemācās un nestrādā. 

“Sarunas par to, ka projekts varētu būt īstenojams ne vien brīvībā, bet arī cietumā, tika uzsāktas pamatojoties uz domu, ka projekta mērķa grupa ir arī daļa Liepājas cietuma apcietināto un notiesāto. Taču tikai 2017.gada 1.novembrī pirmajam jaunietim ieslodzījumā tika uzsākta viņa individuālā pasākumu programma,” portālam pastāstīja projekta programmu vadītāja cietumā Madara Lapsa.

Kaut arī Madara ir īstenojusi un piedalījusies vairākos projektos, viņa šo sauc par vienu no jēgpilnākajiem un saturīgākajiem šāda veida projektiem. Tomēr viņa atzīst, ka darbs projektā nav viegls un vienkāršs – nereti gadās sarežģījumi un konfliktsituācijas, taču tas kopumā projekts ir patīkams un gandarījumu nesošs.

“Šī projekta ietvaros strādāju arī ar jauniešiem brīvībā, taču varu pavisam droši apgalvot, ka darbs ieslodzījumā, lai arī sarežģītāks un izaicinošāks, sniedz lielāku gandarījumu un ir ar lielāku pievienoto vērtību.

Tā tas ir vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt jau tāpēc, ka mēs, ieslodzījumā strādājošie, skaidri apzināmies, ka jauniešiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas vietā, iespēju ir daudz mazāk nekā jauniešiem brīvībā, līdz ar to katra sniegtā atbalsta vai pakalpojuma stunda cietumā tiek daudz vairāk novērtēta un ikviens jaunietis no tās paņem maksimāli daudz.”

Viņa atzīst, ka tas padara darbu ieslodzījumā emocionāli grūtāku un atbildīgāku arī ikvienam speciālistam, taču viņa ir novērojusi, ka speciālistu komanda ir garīgi spēcīgi, empātiski un pozitīvi cilvēki, kuriem patiesi patīk savs darbs, kuri ir pašmotivēti, uz risinājumu vērsti un problēmsituāciju gadījumos nemeklē ārējos vainīgos, bet izvērtē pirmkārt sevi, savu atbildību un rod situācijas racionālu, produktīvu risinājumu.

“Darbs cietumā gan norūda, gan padara jūtīgāku un laipnāku ikvienu. Varu arī uzteikt visus cietuma darbiniekus, ar kuriem mums nācies saskarties – ir ļoti patīkami sajust laipnu, atsaucīgu attieksmi, ir patīkami justies gaidītiem. Projekta cietuma komanda ir saņēmusi arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta vadības atzinību un novērtējumu par darbu, ko darām. Protams, tas nav galvenais, taču situācijās, kur saņemam nosodījumu un nepamatotu kritiku no cilvēkiem, uz kuru izpratni un atbalstu esam cerējuši, ir labi apzināties, ka ne tikai mēs, cietumā projektu īstenojošie darbinieki, un cietuma jaunieši redzam projekta nozīmīgumu.

Galu galā viss vienmēr ir par cilvēkiem, savstarpējām attiecībām un izvēlēm. Mūsu projekta jauniešus tās ir novedušas tur, kur viņi atrodas pašlaik, un ar tām mēs paši bruģējam tādu ceļu, kādu nākas pēc tam iet.”  

Projekta ietvaros katram jaunietim tiek izstrādāta viņa individuālā pasākumu programma, kas sevī ietver noteiktas aktivitātes un pasākumus, kas vērstas uz jaunieša problēmu risināšanu un kopīgi izvirzītā mērķa sasniegšanu. “Brīvībā, protams, iespējas ir plašākas, tomēr arī cietumā esam raduši iespēju piedāvāt daudzveidīgas zināšanu un prasmju apguves iespējas un dažādu speciālistu konsultācijas. Pašlaik jauniešiem varam nodrošināt neatņemamo projekta sastāvdaļu: individuālās pasākumu programmas vadītāja tikšanās, mentora atbalstu vismaz 20 stundu apjomā katru mēnesi, kā arī psihologa, karjeras konsultanta, atkarību profilakses speciālista, personīgās izaugsmes praktiķa un medicīnas māsas konsultācijas,” skaidro programmu vadītāja Madara Lapsa.

Tāpat jauniešiem ir iespēja apgūt krievu, angļu valodu, apmeklēt biznesa kursus, ģitārspēles, biblioterapijas, veselīga uztura un sporta nodarbības. “Mēs redzam nepieciešamību pēc radošajām nodarbībām un datorpratības kursiem, kā arī citām aktivitātēm. Jauniešiem pieejamais atbalsts protams, nav neierobežots gan tāpēc, ka vairāki no sniegtajiem pakalpojumiem ir maksas (tomēr vēlos īpaši uzsvērt, ka ir arī speciālisti, kuri sniedz savus pakalpojumus brīvprātīgi, bez atalgojuma), gan tāpēc, ka cietuma telpu piedāvājums, kas pieejamas projekta konsultācijām un nodarbībām, ir ierobežots.”

Līdz šim projektā ir bijuši iesaistīti 25 Liepājas cietuma jaunieši, taču pašlaik atbalstu saņem 10 puiši. “Vienlaikus ir vairāki projekta darbinieki, kuri brīvprātīgi strādā arī ar citiem ieslodzījumā esošajiem jauniešiem, kuri ir izrādījuši ieinteresētību satikties un mainīt savas dzīves. Tāpat turpinām uzturēt attiecības ar jauniešiem, kuri atbrīvojas no ieslodzījuma vietas un vairs nav projekta dalībnieki,” skaidro Madara.