Palielinoties automašīnu skaitam un vadītāju nervozitātei sastrēgumu dēļ, satiksmes negadījumi mūspusē notiek aizvien biežāk – plīst stikli, drūp spēkratu plastmasas detaļas. Vērtīgāko no sadauzītajiem transportlīdzekļiem pēc avārijām savāc spēkratu īpašnieki, eļļu un citus tehniskos šķidrumus no brauktuves noskalo ugunsdzēsēji. Stikla lauskas un cita sīkā draza paliek uz brauktuves, bet vēlāk nonāk grāvī. Tādējādi tiek piesārņota daba.

Taksometra vadītājs un autosportists Mareks Okmanis pauda sašutumu par kārtību pēc negadījumiem: “Avārijas vieta netiek sakopta! Maksājam ceļa nodokli, bet vai ik uz soļa var pārdurt riepas. Cik riepu nav nomainīts, tās pārdurot uz stikla gabaliem! Eļļas un citus tehniskos šķidrumus ugunsdzēsēji no brauktuves noskalo, jo to prasa Eiropas Savienības noteikumi. Bet stikli un pārējās atlūzas paliek. Tos ieskalo grāvī, kur tie guļ gadiem. Bļaujam, ja kāds izmet izsmēķi, bet pēc avārijām gružus, kas nesadalās, nesavācam.” Viņaprāt, tas nav normāli: “Pašvaldības policija taču kontrolē, lai netiktu piegružota pilsēta. Atlūzas pēc avārijām tāpat ir gruži, tad vismaz pilsētas teritorijā varētu pieskatīt, lai tas nenotiktu. Iedomājieties, kas notiks, ja vasarā kāds bērns piedrazotajam grāvim pārskries pāri basām kājām!”

M.Okmanis, kurš agrāk bija autoevakuatora vadītājs, atceras, ka firmai, kurā viņš strādājis, ar policiju bijusi vienošanās, ka evakuatora vadītājs pēc negadījuma sakopj arī nelaimes vietu. “Pēc avarējušā automobiļa novietošanas uz evakuatora platformas uzkopām nelaimes vietu. Protams, neslaucījām jau ielu, bet lielos gružus savācām. Šim mērķim regulāri bija līdzi birste un trauks atkritumiem.” Viņš novērojis, ka tas vairs netiek darīts, un ir nesapratnē – kādēļ?

Kāds cits autoevakuatora vadītājs pastāstīja, ka no uzņēmuma vadītāju puses nav norādījumu, ka būtu jāuzkopj negadījuma vieta. Pēc spēkrata novietošanas uz evakuatora platformas turpat tiek novietotas arī lielākās atlūzušās detaļas, piemēram, buferi un tamlīdzīgas lietas. Pārējā draza paliek nelaimes vietā. “Protams, no brauktuves nosper nost lielākos gružus, bet tas sirdsapziņas dēļ, nekādas vienošanās par šādu darbu veikšanu nav,” atzina evakuatora šoferis.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš skaidroja, ka gadījumā, ja uz brauktuves pēc satiksmes negadījuma ir atkritumi, kas rada bīstamību (tehniskie šķidrumi, kas izraisa slīdēšanu, un lieli gruži), policijas darbinieki izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus, kuri sakārto brauktuvi. Pārējos gadījumos brauktuve jāsakārto ceļa apsaimniekotājam. Liepājas pilsētas teritorijā tas jādara firmām, ar kurām pašvaldība noslēgusi līgumus par brauktuvju uzturēšanu, bet uz šosejas šis jautājums ir Latvijas Valsts autoceļu kompetencē. “Tāpat kā brauktuvju malās jāpļauj zāle un jāizcērt krūmi, tāpat arī jāsavāc atkritumi,” skaidro I.Ukstiņš.

Ja uz ceļa pēc avārijas ir atkritumi, kas rada bīstamību, tiek izsaukti ugunsdzēsēji, kuri brauktuvi sakārto.