Atmiņas par sporta pasākumiem, piknikiem, nakšņošanu koka būdiņās un pat noslīkušiem žiguļiem ir iespiedušās ne viena vien liepājnieka prātā, atminoties laikus, kad Beberliņu ūdenstilpes apkārtnē nebija izveidoti dažādi tūrisma objekti. Gadu laikā no nomaļa Karostas nostūra Beberliņi kļuvuši par apmeklētu un iemīļotu vietu kā pašu liepājnieku, tā arī pilsētas viesu vidū. Savu darbīgo roku pielikuši daudzi, lai šodien tur redzētu vienu no cilvēku iemīļotākajām vietām.

Beberliņi 2008.gadā. Foto: Selga Bērziņa

Karostas iedzīvotāja Anna atminas, ka pirms aptuveni 25 gadiem nakšņojusi turpat uzbūvētās mājiņās. “Tur bija sabūvētas mājiņas, kuras iedzīvotājiem par pieciem vai septiņiem latiem arī iznomāja. Tiesa, līdzi bija jāņem pašiem sava gultas veļa, taču jau tad ģimenes izmantoja iespēju tur pavadīt brīvdienas, jo turpat blakus bija izveidots arī neliels bērnu rotaļu laukums. Pa ūdenstilpi varēja izbraukt ar katamarāniem,” atminas sieviete.

 
Arī rotaļu laukuma senākās atrakcijas saglabājušās joprojām. Foto: maminuklubs.lv

Kad ap gadsimtu miju Beberliņos sāka saimniekot namu pārvalde “Karosta”, tur bijis kā izgāztuvē – dzeloņstieples, atkritumi. Lai vietu sakoptu un tajā izveidotu atpūtas zonu, namu pārvaldes darbinieki pēc darbadienas beigām devušies tur strādāt. Tur notikuši dažādi sporta pasākumi. 

Liepājnieks Andris 2004.gadā, kad mācījies Liepājas 1.vidusskolā, ar klasi vairākkārt devies uz Beberliņiem, lai piedalītos sporta spēlēs. “Tur bija pāris piknika vietas, mežiņš. Piedalījāmies stafetēs, pēc tam gājām peldēt.” 

Ap ūdenstilpi no dabīgiem materiāliem tika veidotas atpūtas vietas. Foto: no laikraksta “Kurzemes Vārds” arhīva

2007.gada pavasarī par Beberliņu koordinatori kļuva Lāsma Ruzgailo. Viņa portālam pastāstīja, ka tad, kad Beberliņos uzsāka darbību, tur nav bijis gandrīz nekas. “Bija vecs bērnu rotaļu laukums, kuru centāmies krāsot, labot. Arī kempinga mājiņas tika nopostītas. Ar laiku tur izveidojām kafejnīcu, kases mājiņu.”

Liepājnieki pat teic, ka ūdens dzelmē noslīkusi automašīna – žigulītis. “Domāju, ka tās nav baumas. Daudzi saka, ka dzelmē varētu būt daudz kas, taču ir skaidrs, ka ūdens kvalitāte ir ļoti laba. Pludmalei piešķīra Zilo karogu, tolaik tika veiktas visas ūdens kvalitātes pārbaudes, lai liepājnieki būtu droši – tur var peldēties.”

Laika gaitā ūdenstilpe attīrīta no atkritumiem un ūdens augiem. Foto: Sergejs Sadovničijs

Tāpat tolaik tur izveidotas jaunas ugunskura vietas, tika nodrošināts viss gaļas cepšanai, piknikam. Arī katamarāni vēl bijuši pieejami, taču to stāvoklis bijis gaužām slikts. 

“Mēs arī organizējām Jāņu svinības, pasākumus, lai piesaistītu cilvēkus. Tiesa, tajā laikā Karostā dzīvoja citādi cilvēki, tādēļ bieži neiztikām bez vandālisma, konfliktiem,” atceras Lāsma.

Foto: Sergejs  Sadovničijs

2007.gadā Beberliņos tika atklāts peintbola laukums, taču arī tas nebija ilgtspējīgs projekts. Laukuma veidošanā iesaistījās vietējie jaunsargi.

Jaunsargi pirmie izmēģināja jaunizveidoto peintbola laukumu. Foto: no laikraksta “Kurzemes Vārds” arhīva

Daudzus gadus Beberliņi tika izmantoti tikai piknikam, makšķerēšanai un peldēm ūdenī. Taču 2013.gadā Santa Vēvere izveidoja veikborda līniju ar mazu pludmales bāru sezonas noslēgumā. Piecu gadu laikā tam klāt nākušas dažādas atpūtas iespējas – baļļa, laivas, SUP dēļi, piepūšamās ūdens atrakcijas, rampa, terase, mājiņas nakšņošanai, uzlabota jau esošā infrastruktūra, izveidots stāvlaukums. 

Foto: No “BB Wakepark” arhīva

Otrpus ūdenstilpei 2016.gadā apmeklētājiem tika atvērts piedzīvojumu parks “Tarzāns”, ar Latvijā garāko nobraucienu pa trosi.

Foto: Ģirts Gertsons

2017.gadā izveidota “Beberliņu baskāju taka”.

Foto: Ģirts Gertsons

 Šobrīd Beberliņos kūsā dzīvība un arī nākotne sola arvien plašākas atpūtas iespējas. Ziemā ikviens ledu var izmantot slidošanai, vasarā – veldzēties dzidrajā ūdenī.