Aizvien biežāk tiek reģistrēti negadījumi, kad transportlīdzekļi iebrauc bedrēs uz ielas un tiek bojāti. Redakcija pārliecinājās, ka bedru kļuvis daudzkārt vairāk, vietām pat nav iespējams no tām izvairīties. Atbildīgie darbinieki gan sola, ka ilgi uz uzlabojumiem nebūšot jāgaida. Valsts policija regulāri saņem transportlīdzekļu īpašnieku sūdzības par bedrēs sabojātiem spēkratiem. Viena no bīstamākajām šajā ziņā ir Kapsēdes iela, dziļas un asas bedres ir arī Atmodas bulvārī, Grīzupes ielā un daudzās citās.

Turklāt jo sevišķi bīstamas tās ir lietus laikā, kad piepildās ar ūdeni un vadītājs nevar novērtēt bīstamības pakāpi.

Bieži bedru upuri arī jautā, kā rīkoties pēc šādas nelaimes, kur vērsties pēc palīdzības un no kā prasīt zaudējumus. Otrdien no rīta saņēmām kārtējo palīgā saucienu. “Kur man vērsties, ja ceļu uzturētāju vainas dēļ (bedrē) sabojāta automašīna? Policija sastādījusi protokolu par notikušo, autoserviss ir apstiprinājis bojājumus, kurus daļēji esmu salabojusi,” taujā Sanita. Varam tikai atgādināt, ka uzvarētāji cīņā ar bedrēm uz brauktuves ir tie spēkratu saimnieki, kuru transportlīdzekļiem ir KASKO apdrošināšana. Ja, piemēram, Sanitai tāda ir, tad taisnā ceļā jādodas pie apdrošinātāja, kas arī segs zaudējumus. Savukārt, ja KASKO nav, ir tikai OCTA, ir iespēja vērsties tiesā ar civilprasību par zaudējumu piedziņu. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs skaidro, ka KASKO polises īpašniekiem nemaz nav nepieciešams policijas slēdziens par notikušo: “Ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas protokols noteikti nepieciešams gadījumā, kad automašīnai nav KASKO apdrošināšanas, bet īpašnieks vēlas piedzīt zaudējumus no ceļu uzturētājiem.”

Redakcija taujāja atbildīgajiem, kad sāks ielu sakārtošanu vai vismaz bīstamāko bedru aizlāpīšanu. Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons skaidroja, ka pašlaik apjomīgi ielu remontdarbi netiek veikti, vienīgi ar ziemas asfaltu aizlāpa bīstamākās bedres. Tas jau paveikts Ģenerāļa Baloža, Slimnīcas un Ziemupes ielā, kā arī 14.novembra bulvārī. Vērienīgāki darbi tikšot uzsākti, tiklīdz darbu sāks kāda no asfaltbetona rūpnīcām. Tad vispirms bedres aizlāpīs maģistrālajās ielās, piemēram, Brīvības un Grīzupes ielā, pēc tam A un B kategorijas ielās. Taujāts par bedru ziņā visbīstamāko Kapsēdes ielu, M.Jākobsons atzina, ka patlaban šajā ielā pat bedru lāpīšanu nevarot veikt, jo vieta esot ļoti slapja: “Liet asfaltu bedrēs, kas pilnas ar ūdeni, nozīmē izšķērdēt nodokļu maksātāju naudu.” Arī tur tiks veikti remontdarbi, taču tā nebūšot visas ielas renovācija.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds” 

Viena no bīstamākajām ir Kapsēdes iela – pa to nav iespējams izbraukt, netrāpot kādā no bedrēm. Turklāt ūdens šoferim liedz novērtēt bīstamības pakāpi, jo nav redzams, vai bedre ir pāris vai desmit centimetru dziļa.