Piektdiena, 5. marts Aurora, Austra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Berči dailes vietā būvēs noliktavas

Berči dailes vietā būvēs noliktavas
Sliežu ielā 4 vietas nomnieks plāno būvēt slēgtās noliktavas. "Esam multifunkcionāls pārkrāvējs," saka SIA "Ekers Stividors LP" valdes loceklis Gatis Svētiņš, bilstot, ka ostas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai vecās ēkas nederēja. "Ko tur var izvietot? Neko. Dejas var uztaisīt. Kurš tad brauktu dejot?" (Foto: Egons Zīverts)
28.02.2020 07:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Vēsturiskās eļļas ekstrakcijas rūpnīcas ražošanas ēkas nograuj pavisam. Sliežu un O. Kalpaka ielas stūrī izvietotajā īpašumā paliks tās sarkano ķieģeļu būves, kuras atrodas abu ielu malās, tostarp administrācijas ēka un ūdenstornis.

Bijušas bīstamas ēkas

Maksa Paula Berči projektētās rūpnīcas teritorija 5,81 hektāra platībā atrodas tieši blakus ostai un pieder SIA “Amberhaus”, bet vietas nomnieks ir Liepājas SEZ SIA “Ekers Stividors LP”. Nomnieks ir veco būvju nojaukšanas pasūtītājs. Demontē tās būves, kuras ilgstoši nav ekspluatētas, ir bīstamas un kuru atjaunošana nav ekonomiski pamatota, vēstī Liepājas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

“Gan jau, ka var saglabāt visu. Jautājums – cik tas maksā? Ja tas būtu pilsētas centrs, nojaukšanu neviens neizskatītu. Bet tā ir pieostas teritorija, un ko tur var izvietot saimnieciskai darbībai? Neko. Dejas var uztaisīt. Kurš tad brauktu dejot? Neviens. Pilnīgi nelietderīgi bija saglabāt, neekonomiski. Nekāda pamatojuma,” saka SIA “Ekers Stividors LP” valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Spožākais piemērs – nav piemineklis

Daļu rūpnīcas jau 2013. gadā nojauca toreizējie saimnieki “Liepājas osta LM”, būvvalde ārdīšanu attaisnoja ar to, ka jāļauj uzņēmējdarbībai attīstīties, turklāt vēsturiskajām ēkām nav pieminekļa statusa, lai arī arhitekta Maksa Paula Berči darbu pētnieks, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis vērtējis, ka eļļas fabrika ir spožākais piemērs, kā arhitekts atradis rūpnīcai individuālu izteiksmi un atšķirīgu tēlu, veidojot lielu kompleksu, “ko varēja stilizēt kā romantisku cietoksni ar gleznainu siluetu un negaidītiem torņu akcentiem”.

Arī tagad viss notiek likumīgi: ir apstiprināts nojaukšanas projekts, kuru izstrādāja Gundara Vīksnas arhitektu birojs. Atļauja Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei nebija jāprasa, pārvalde nebija par nojaukšanas plāniem jāinformē, saka NKMP Kurzemes nodaļas vadītāja Elīna Orna. Pārvalde rūpnīcu apsekojusi pirms gadiem desmit.

Ne 1888. gadā būvētajam Kīlera eļļas fabrikas kompleksam, ne kādām atsevišķām tā ēkām nav un nebija pieminekļa statusa. Lai iekļautu mantojuma sarakstā pret īpašnieka gribu, tad pārvaldei vajadzīgi ļoti stipri argumenti, teic E. Orna. “Ja īpašnieki nepiekrīt, bet apstiprinām pieminekļa statusu, tad ir diezgan sarežģīti, seko pārsūdzības.”

Liepājniece arhitekte Laura Kozlovska turpretī aicina NKMP rīkoties nekavējoties un atrast risinājumus, lai pasargātu Liepājas industriālo mantojumu no turpmākas iznīcināšanas. Arhitekte uzskata, ka NKMP ir iespēja un pienākums iesaistīties un atbalstīt iedzīvotājus centienos saglabāt kultūrvēsturiski vērtīgos arhitektūras objektus, “neatkarīgi no pašvaldības vai uzņēmēju bieži vien ne tālredzīgajām interesēm”.

Uzņēmējs G. Svētiņš skaidro: “Redzam, ka slēgto noliktavu saimniecība ir vienīgais kaut kādas attīstības scenārijs. Nevar gaidīt, kamēr (vecās ēkas) uzkritīs kādam virsū, labāk tās nojaukt un būvēt kaut ko jaunu. Tagad notiks nākamo noliktavu projektēšana. Meklēsim klientus, kas tur varētu izvietot kravas. Katrā ziņā šogad tas vēl nebūs. Kamēr nebūs klienti, nebūvēs. Visi ostas uzņēmumi tagad cīnās par izdzīvošanu, ir kravu kritums. Mēs neko negribam degradēt, bet jābūt saimnieciski pamatotai darbībai. Droši vien renovēt var jebko, bet saimnieciskai darbībai tas bija pilnīgi nepamatoti un dārgi. Ostas darbībai tas nebija izmantojams.”

Eļļas rūpnīcas vizuāli tehniskā stāvokļa apsekojumu pērn veicis būvinženieris Ivars Silacērps, kurš atzinis, ka daļa būvju ir avārijas stāvoklī. Tāpēc būs jānojauc arī vecais sarkano ķieģeļu dūmenis, kas pēc pilsētas apbūves noteikumiem ir saglabājama būve. Bet to nebūs iespējams paturēt, jo “var notikt pašsabrukšana”, vēstī A. Štāls. Tomēr būvvalde vairākkārt esot aicinājusi būvniecības ieceri pārskatīt.

“Kas maksās, ka jāuztur?”

“Kāds vispār ir mehānisms, lai palīdzētu īpašniekam, ka viņam vēsturiskā ēka varētu būt laba un noderīga?” retoriski vaicā arhitekts G. Vīksna. “Es nedomāju, ka man būtu jāuzņemas atbildība. Jā, varēju izlemt šo projektu netaisīt. Būvvaldē par to diskutējām, būvvalde izprot, ka visu saglabāt nav iespējams. Bet būvvalde ir instruments politiķu rokās. Tā ir politika, ka šī teritorija jāatdod ostai, ražošanai. Ostai nevajag ēkas, ostai vajag kravu laukumu. Kas maksās par to, ka īpašniekam jāuztur ēkas, kas viņam nav vajadzīgas? Īpašnieks šo teritoriju ir ieguvis politiķu spēles noteikumu dēļ. Ciniski. Pareizi? Nevar prasīt no arhitekta atbildību par to, ka politiķi lemj tā, kā viņi lemj.”

Pie robežas ar ostu eļļas fabrikas teritorijā Sliežu ielas malā atrodas vēsturiskais ūdenstornis, kas izskatās pēc sargtorņa. To saglabās. Vai tāds nevarētu kļūt par vietu, kur nākotnē ielaist tūristus, ļaut viņiem uzkāpt augšā, apskatīties, sajust vecās rūpnīcas garšu un vienlaikus aplūkot ostu? G. Svētiņš atzīst, ka pats tornī nekad nav bijis, bet “doma nav slikta”. “Tad tas droši vien ir jādala ārā no ostas teritorijas. Jo tur ir vesela virkne drošības nosacījumu, kontrole un tamlīdzīgi. Bet mēs neplānojam neko jaukt nost bez vajadzības – tas galu galā maksā naudu,” saka uzņēmējs.

Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām, Sliežu ielā 4 nupat, 19. februārī, ir reģistrēts jauns uzņēmums “SL4”, kas pieder Rīgā reģistrētai firmai “Amberhaus” un šīs vietas īpašniekam Jānim Lapiņam (kurš nav Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš).

Pēc “Liepājas metalurga” bankrota vecā eļļas rūpnīca tagadējo īpašnieku ieguva 2018. gadā, Liepājas SEZ pārvalde atteicās no pirmpirkuma tiesībām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz