Cer stiprināt Liepājas Universitāti
Stiprināt un attīstīt studiju programmas Latvijas un primāri Kurzemes reģiona vajadzību nodrošināšanai – tas ir viens no mērķiem, ko paredz aizvadītajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā, Rīgā, parakstītais sešpusējs nodomu protokols par Liepājas Universitātes (LiepU) reorganizācijas uzsākšanu.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
LiepU rektore Dace Markus cer, ka izdosies radīt jaunu, inovatīvu, zinātnē balstītu universitāti un ”zem šīs absolūti inovatīvās idejas kāds necentīsies paslēpt universitātes pārveidi par citas iestādes filiāli, fakultāti vai arī veidot kādu komercsabiedrību”.
Nodomu protokolu parakstīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, LiepU rektore D. Markus, Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukovskis un Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Tajā ir noteikti vairāki būtiski mērķi. Viens no tiem ir LiepU stiprināt un attīstīt humanitāro zinātņu, tostarp mākslas, inženierzinātņu, sociālo zinātņu studiju, jo īpaši pedagoģijas, kā arī veselības zinātņu programmas Latvijas un primāri Kurzemes reģiona vajadzību nodrošināšanai. Tāpat mērķis ir šo studiju programmu un zinātniskās darbības attīstīšanu veikt zinātnes universitāšu ekosistēmā, iesaistot LU, RSU un RTU Liepājas Universitātes akadēmisko un zinātnisko procesu pārvaldībā un īstenošanā. Bet kā trešais mērķis ir noteikts saglabāt LiepU identitāti un autonomiju tās darbības īstenošanā.
D. Markus ”Kurzemes Vārdam” norādīja: ”Tas, ko esam izdarījuši, ir labs pamats, lai kopā ar stipriem partneriem radītu jaunu, inovatīvu, zinātnē balstītu universitāti ar vēl plašāku studiju programmu piedāvājumu, bet saglabājot identitāti. Vēl jāizstrādā modeļa juridiskais pamatojums un būs jāiegulda investīcijas.”
Savukārt G. Ansiņš pauda prieku, ka ”ir iespējams vienoties, kā stiprināt Liepājas Universitāti”. Viņš atgādina, ka reģionālajām augstskolām ir milzīga nozīme reģionu attīstībā, jo tās dod iespēju operatīvi reaģēt uz reģiona iedzīvotāju un industrijas vajadzībām, veicina cilvēkresursu piesaisti un kvalitatīva darbaspēka nodrošināšanu reģionā.
Lai rastu alternatīvus risinājumus Augstskolu likuma 11. panta trešajā daļā paredzētajiem valsts augstskolas reorganizācijas veidiem, tuvāko piecu mēnešu laikā pēc nodomu protokola parakstīšanas tiks īstenots darbs pie jaunu juridisku risinājumu izveides un to iekļaušanas Augstskolu likumā vai Zinātnes universitāšu likumā. Kā norāda IZM – arī pēc reorganizācijas LiepU saglabās tādu statusu, kāds normatīvā regulējuma, finansējuma un citu darbības uzstādījumu kontekstā atbilst valsts dibinātai augstskolai, tajā skaitā vismaz vidējā termiņā nodrošinās LiepU iespēju pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Nodomu protokolā puses apņēmušās līdz šā gada 1. jūlijam noslēgt sadarbības līgumu, kurā iekļauti precizēti reorganizācijas nosacījumi un tās tālākā gaita.