Linda Kilevica, Ligita Kupčus-Apēna, Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Notur vēlme palīdzēt
”Ja noņemtu visas piemaksas, es uzskatu, ka mums ir minimālā alga,” saka Niklāvs (vārds mainīts), ugunsdzēsējs glābējs jau vairāk nekā 10 gadus.
Šajā darbā viņu notur viena doma – vēlme palīdzēt kā mazai dzīvai radībiņai, tā cilvēkam. Ja dotu vairāk darba stundu, alga būtu normāla, ap 1000 eiro un vairāk, uzskata vīrietis.
”Taču to VUGD nevēlas, jo par virsstundām būtu jāmaksā dubultā.”
Niklāvs nostrādā 24 stundas, tad trīs dienas brīvas. Salīdzinot ar citiem reģioniem, Liepājā esot mazāk izsaukumu, jo izvietoti dūmu detektori, kas cilvēkiem ļauj laikus reaģēt, līdz ar to ne Niklāvs, ne viņa kolēģi nejūtoties pārguruši.
Ugunsdzēsēji glābēji meklē papildu peļņu. Ar to, ko saņem, izdzīvot grūti, īpaši, kad jāuztur ģimene. Niklāvs savulaik piepelnījies citur. Pašlaik mācās, lai pēc tam varētu paņemt vēl vienu darbiņu klāt. Vēl šajā darbavietā viņu turot izdienas pensija, kurā var doties jau 50 gadu vecumā.
Markuss (vārds mainīts) Liepājas cietumā par uzraugu strādā vairākus gadus. Sākums psiholoģiski bijis ļoti grūts. ”Kad iestrādājas, tad jau viss ir normāli. Arī maiņa, kurā strādāju, ir ļoti sakarīga.
Man ir bērni, kredīts, līdz ar to negribas riskēt un skraidīt apkārt, meklējot ”to īsto” darbavietu.”
”Tā īsti nav, ka pēc darba nevaru pārvilkties mājās, jo esmu bez spēka. Ir dienas, kad esi vairāk noskrējies, ir dienas, kad mazāk,” savu ikdienu vērtē Markuss. ”Kopš tur strādāju, ir aptuveni tāds pats kolēģu skaits. Kāds aiziet pensijā, kāds nāk vietā, bet kadru mainība ir zema. Ja kāda iztrūkst, vienkārši vairāk jākustina kājas.”
Markuss par darba apstākļiem daudz nesūkstās, tāpat arī par atalgojumu: ”Neteikšu, ka ir ļoti labi, bet varu samaksāt rēķinus un uzturēt savus bērnus. Sieva strādā, un par abiem kopā ir okey. Protams, vienmēr var gribēt vairāk, bet man liekas, ka alga ir normāla.”
Markuss zina teikt, ka ir kolēģi, kas vēl kaut kur piestrādā. Agrāk, kad starp maiņām bijušas trīs brīvas dienas, apvienot šo darbu ar vēl kādu citu darbavietu bijis iespējams.
Patlaban darba grafiks ir šāds: jāstrādā divas dienas pēc kārtas pa 12 ar pusi stundām, pēc tam – divas ar pusi dienas brīvas.
Grūts darba grafiks
Lai risinātu būtisko personāla nodrošinājuma problēmu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), tūlītējs risinājums būtu papildu finansējuma piešķiršana virsstundu darba apmaksai.
Tam 2023. gadā nepieciešami 4,8 miljoni eiro, jo VUGD budžetā paredzētie 439 691 eiro ir nepietiekami pat viena četru mēnešu perioda virsstundu darba apmaksai, norāda dienestā.
Ilgtermiņa risinājums būtu atalgojuma paaugstināšana par 30%, kas sasniegtu vidējo tautsaimniecības līmeni un nodrošinātu dienesta konkurētspēju. Vēl nepieciešams piešķirt 260 papildu amata vietas ar attiecīgu finansējumu, lai dežūrmaiņā nodrošinātu pietiekamu amatpersonu skaitu.
Oktobrī un novembrī vairākas dienas bija apturēta to posteņu darbība, kur bija mazākais izsaukumu skaits. VUGD uzsver, ka iedzīvotājiem pakalpojums tika un tiek nodrošināts.
Decembrī no ietaupītajiem līdzekļiem, kas radušies amatpersonu slimošanas vai ilgstošas prombūtnes dēļ, izdevās apmaksāt nelielu skaitu virsstundu, tādējādi visi posteņi atsāka darbu.
”Šāds risinājums, ka tiek strādāts virs normālā darbalaika, nav pieļaujams ilgstoši, jo veicina amatpersonu pārslodzi, izdegšanu, kā rezultātā pieaug traumu skaits,” norāda VUGD.
VUGD iesniedzis Iekšlietu ministrijai pieteikumu papildu finansējuma piešķiršanai virsstundu darba samaksai. Šādi prioritārā pasākuma pieteikumi ir gatavoti arī iepriekšējos gados, taču tie nav atbalstīti vai tikai daļēji atbalstīti.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IVP) vakanto amata vietu īpatsvars ir koncentrēts Rīgā un tās reģionā. Iespēja nokomplektēt vakances ir cieši saistīta ar bezdarba līmeni valstī, tāpēc pretendentu skaits uz tām Latgalē ir vislielākais.
”Darbs ieslodzījuma vietās ir stingri reglamentēts, taču nav iespējams bez cilvēcīgas pieejas.
Darbs ir psiholoģiski smags. Cietumu infrastruktūra arī atšķiras un ir novecojusi.
Mūsu amatpersonām ir jābūt psiholoģiski noturīgām, fiziski labi sagatavotām, atbildīgām un cilvēcīgām savu pienākumu izpildē. Šobrīd arī darba grafiks ir grūts,” kadru trūkumu skaidro IVP pārstāve Ksenija Vītola.
Ar 1. janvāri visi cietumi pāries uz 24 stundu maiņu grafiku, kas paredz iespējas veiksmīgāk plānot brīvo laiku un apvienot dienestu ar studijām. Amatpersona sāks savu maiņu pulksten 20 un strādās līdz nākamās dienas pulksten 20, pēc tam sekos trīs brīvas diennaktis.
Iecerētajā jaunajā Liepājas cietumā plānots nodarbināt ap 400 darbinieku. ”Gan jauna pieeja soda izpildē, gan jauna infrastruktūra, mūsdienīga darba vide, profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējas ļaus piesaistīt gan jaunu personālu, gan piedāvāt darba un dienesta iespējas esošajam,” norāda IVP pārstāve.
Sabiedrība ielās redzēs vairāk policistu
Nākamā gada 1. februārī Valsts policijas reforma būs sasniegusi arī Kurzemi un sāksies strukturālas pārmaiņas. Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna ļoti cer uz solīto valsts atbalstu iekšējās drošības stiprināšanā.
– Kādi ir motivējošie faktori, lai cilvēki gribētu strādāt policijā?
– Īpaši šobrīd valsts iekšējā drošība ir jāstiprina, notikumi mums līdzās par to liecina. Pilnīgi noteikti aicinām Latvijas iedzīvotājus apgūt šo profesiju.
Protams, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, jebkuram ir jāsaņem atbilstošs atalgojums.
Virknei amatpersonu jau šogad nedaudz paaugstināja atalgojumu. Ir konkrēti iezīmēti termiņi un apjoms izmaiņām, sākot no nākamā gada.
Kad realizēsim pārmaiņas, samazināsies vakanto amata vietu skaits, tomēr paliks neliels iztrūkums starp to, cik ir policijas darbinieku un cik mēs vēlētos.
– Ciktāl Kurzemes pārvalde tikusi ar reformu?
– Gatavojam štata izmaiņas, pavēles, strādājam pie iekšējā normatīvā regulējuma izmaiņām, strādājam ar vadītājiem, kuri vadīs jaunās struktūrvienības.
Sākam saņemt jauno autotransportu, kas tieši pielāgots un paredzēts jauno darba metožu ieviešanai. Saņemsim astoņus tā sauktos mobilos kabinetus, kuros būs vairāk aprīkojuma un iespēju darbiniekam strādāt notikuma vietā un sniegt nepieciešamo palīdzību cilvēkiem.
– Kā šo procesu uzņem policijas darbinieki?
– Protams, ir izaicinājumi, ir tīri cilvēcīgi mazliet šaubīties par kaut ko jaunu un citādu. Gan es, gan visi struktūrvienību vadītāji runā ar cilvēkiem, cenšas skaidrot nepieciešamību, ieguvumus, kas pēc tam radīsies, un arī to, kā mēs turpmāk strādāsim.
– Kādi būs šie ieguvumi? Arī sabiedrība vēlas zināt, kas drošības jomā kļūs labāk.
– Mērķis ir palielināt to policijas darbinieku skaitu, kuri redzami publiskās vietās. Otrs lielais mērķis ir panākt to darbinieku, kuri tur atradīsies, kompetenču jomu paplašinājumu – to, ka viens darbinieks spēj atrisināt uz vietas vairākas problēmas.
– Kā gan policistu kļūs vairāk, ja to trūkst?
– Ir virkne struktūrvienību ar specifiskām funkcijām. Pārmaiņu rezultātā palielināsim to amatpersonu skaitu, kuras dosies ielās, iepludinot kolēģus, kuri šobrīd vairāk nodarbināti ofisa darba režīmā.
– Vai plānotas darbinieku mācības? Pieļauju, ja visu laiku strādāts ar dokumentiem, būtu sarežģīti savaldīt likumpārkāpējus.
– Protams, mēs to ļoti labi saprotam, un tik krasi jau nebūs. Cilvēki, kuri tur nonāks, jau tagad veic ļoti līdzīgas funkcijas, tikai vairāk ofisā. Investējam cilvēkos un apmācām, arī Valsts policijas koledža piedāvā apmācības tiem cilvēkiem, kuriem mainīsies dienesta pienākumi.
– Vidzemē jau strādā pa jaunam, šobrīd reformē Zemgali. Vai pie kolēģiem jau redzami reformas ieguvumi vai trūkumi?
– Jā, ir pirmie secinājumi. Ieguvums ir tas, ka policijas darbinieku skaits, ko sabiedrība redz, kļūst lielāks. Risks, pie kā šobrīd jāstrādā, ir vadības jautājumi, jo apkalpojamā teritorija kļūst lielāka, cilvēki nonāk vietās, kur iepriekš nav strādājuši, ir nezināmas adreses, personas, notikumi, šo vietu specifika, kas lēnām jāizzina, un tas rada papildu slodzi.
– Vai pēc reformas saglabāsies esošie policijas iecirkņi?
– Kurzemē fiziski nekas nemainīsies. Visās pilsētās, kur tagad ir policijas iecirkņi, tie paliks, policisti tur uzturēsies un sniegs pakalpojumus. Samazināsies vadītāju skaits, jo reģionā būs divi lieli iecirkņi. Vienā apvienosies Ventspils, Talsi un Kuldīga, otrā Liepāja būs apvienota ar Saldu.
– Esmu dzirdējusi no policistiem apsvērumus neturpināt darbu pēc reformas, jo viņi nav ar mieru kļūt par ”universālajiem kareivjiem”, kādiem jābūt reaģējošajiem policistiem.
– Tie ir riski. Katram kolēģim meklējam individuālu pieeju par to, ko viņš dara tagad un ko darīs jaunajā struktūrā. Kopumā cilvēki saprot.
Ja tiešām kāds nejūt sevī iespējas mainīties, apgūt kaut ko vairāk, mēs nevirzām piespiedu kārtā uz tādu amatu jaunajā veidojumā, kur viņš nejūtas komfortabli.
– Vai patlaban, kad visiem strauji aug izdevumi, cilvēki biežāk mēģina nelikumīgi tikt pie naudas un mantas?
– Būtiskākās ir dažādas nelikumīgas darbības saistībā ar interneta vidi, šīs tendences iezīmējās jau pandēmijas laikā. Daudz cilvēku kļūst par upuriem neuzmanīgas rīcības dēļ ar personas un banku kontu datiem.
Valsts policijai Kurzemē šis ir gads, kad kopējais noziedzīgu nodarījumu skaits rūk, bet to pieaugums ir interneta vidē.
Paaugstinām kapacitāti, lai atrastu tos cilvēkus, kas šīs lietas dara. Tas mums sagādā rūpes, jo internets ir visaptverošs, krāpnieki bieži atrodas ārpus Latvijas.
Reforma dod plusiņus
Māris Kučinskis, iekšlietu ministrs
Nav tā, ka iekšlietu nozarē viss ir slikti, vienkārši ir jāstrādā. Jāstiprina iekšējā drošība, tai skaitā beidzot jātiek galā ar infrastruktūru uz valsts ārējās sauszemes robežas – jāpabeidz būvēt gan žogu, gan arī nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat jāstiprina policijas kapacitāte.
Aizsāktā Valsts policijas strukturālā reforma, protams, dod plusiņus, uzskatu, ka šis virziens ir pareizs. Policijā vairs nav tik strikta sadalījuma, kas ar ko nodarbojas.
Pagaidām gan vajadzīgs zināms laiks, jo visiem policistiem jāiziet apmācības, lai, piemēram, darbinieks, kurš sācis strādāt par ceļu policistu, zinātu arī, ko dara kārtības policists utt.
Taču policijā ir ļoti slikta materiāli tehniskā bāze, un tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Daudzviet policija darbojas telpās, kas būtiskus uzlabojumus nav piedzīvojušas kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem.
Tādos darba apstākļos nevar runāt par veiksmīgu jaunu kadru piesaisti.
Nākamā gada 1. septembrī jāsāk darboties jaundibinātajai Iekšējās drošības akadēmijai, kuras mērķis ir sagatavot augsta līmeņa speciālistus iekšlietu un citu tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām. Taču policista amatam jābūt daudzmaz prestižam, attiecīgi arī darba apstākļi jāpiedāvā tādi, lai likumsargiem būtu prieks iet uz darbu.
Ceru, ka iekšlietu nozarē turpināsies darba samaksas pieaugums. Iepriekšējā valdība apstiprināja 10% lielu algu pieaugumu turpmākajos trīs gados. Ņemot vērā inflāciju, jāsaka gan, ka tas nav daudz.
Varu iepriecināt liepājniekus, jo jauns ugunsdzēsēju depo Liepājā noteikti taps.
Lai arī būvniecības izmaksas sadārdzinājušās, šis jautājums ir atrisināts un, domājams, nākamgad varētu sākties celtniecība.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, manuprāt, vairāk jāsadarbojas ar pašvaldībām, jāiesaista vairāk brīvprātīgo un jāatjauno posteņi. Šajā ziņā vēlos nedaudz pakritizēt iepriekšējo valdību, jo tai visos līmeņos sadarbība ar pašvaldībām nebija prioritāra.
Ir vēl atsevišķas lietas, kuras šodien varēja izpalikt – uzskatu, ka žogu uz robežas varēja uzbūvēt ātrāk, arī policistiem problēmu ar formastērpiem varēja nebūt. Iepriekšējā periodā mums arī nav izdevies iekšlietu struktūrās spert lielu soli uz priekšu digitalizācijas ieviešanā, jo ir bijuši neveiksmīgi konkursi un citas ķibeles.
Viena no prioritātēm ir arī civilā aizsardzība, jo šobrīd mēs neviens tā īsti nesaprotam, kā jārīkojas X stundā. Valsts civilās aizsardzības sistēma ir jāpārskata, un galvenais – tai jābūt saprotamai jebkuram iedzīvotājam.
Fakti
Vakances iekšlietu struktūrās
- Valsts policijā – ap 20%, t. sk. Kurzemes reģionā – 18%.
- VUGD – 365 amati (gandrīz 12%), Kurzemes reģiona pārvaldē – 36 amati (gandrīz 9%).
- Liepājas cietumā vakanti ir 28 amati (19,5%) no kopējā amata vietu skaita.
Avoti: VP, VUGD, IVP
Uzziņai
Algu pieaugums 2023. gadā
No 1. janvāra par vidēji 10% pieaugs policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu un cietumu darbinieku mēnešalgas, kā arī speciālā piemaksa ugunsdzēsējiem.
Valdībā atbalstītais plāns paredz atalgojumu palielināt trīs gadus pēc kārtas vidēji par 140 eiro gadā.
Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas policistiem varētu būt līdz 1250 eiro (bez piemaksām), robežsargiem – ap 1200 eiro, bet ugunsdzēsēji saņemtu vidēji ap 1100 eiro mēnesī.
Avots: Ministru kabinets
Es domāju tā: Cik jāpelna policistiem, glābējiem, cietumsargiem?
Gunta Lāže – strādā:
– Ņemot vērā tos riskus, ar kuriem šie darbinieki ikdienā saistīti, vajadzētu divus tūkstošus. Domāju, ka šajās profesijās strādā kārtīgi, godīgi vīrieši un viņiem labi jāpelna, lai nodrošinātu ģimenes. Ja algas būtiski paaugstinātu, noteikti vairāk būtu to, kas gribētu strādāt, bet bez naudas vēl ļoti svarīgs ir noskaņojums un attiecības kolektīvā.
Marina Balana – liepājniece:
– Īsti nav priekšstata, cik viņi tagad pelna, bet varētu dot pāri par diviem tūkstošiem. Tomēr risks, atbildība, darbs nav viegls. Kaut kas arī jāmācās, jāsaprot šajās profesijās. Man pašai pietiktu, ja es vai vīrs saņemtu vienu tūkstoti.
Ance Ķere – pašnodarbinātā:
– Ne zemāk par diviem tūkstošiem. Šobrīd šīs profesijas pārstāvji noteikti nesaņem adekvātu algu. Viņi dara atbildīgu un smagu darbu, kas netiek novērtēts. To pašu jau var teikt arī par skolotājiem, pedagogiem un mediķiem slimnīcās.
Aija Rieba – atgriezusies Liepājā:
– Noteikti virs vidējā algu līmeņa, kāds tagad ir Latvijā, tas ir, virs pusotra tūkstoša. Iekšlietu sistēmā nenormāli mazas algas, tā ir kaitniecība. Internetā paskatījos, cik saņem cietumsargi. Ļoti maz. Pastāv tendence, ka tagad uz šīm profesijām iet sievietes, jo vīrieši par tik mazu naudu negrib strādāt.
Inta Poudžiunas – psihoterapijas speciāliste:
– Noteikti līdz diviem tūkstošiem. Šīs ir profesijas ar augstu atbildības un riska līmeni. Policistiem, glābējiem, cietumsargiem neviens nedod dāvanas svētkos kā skolotājiem. Un nedod aploksnes ar pateicībām, kādas mēdz saņemt mediķi. Noteikti kaut kas jāmaina.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.