liepajniekiem.lv
Ar jauno mācību gadu izglītības iestādi pievienos Raiņa vidusskolai un par tās vadītāju kļūs Kārlis Strautiņš. Nākotnē D. Gedroviča raugās optimistiski: “Apzinos, ka šis ir pareizs risinājums.”
Citu neticība – dzinējspēks
Par Ezerkrasta sākumskolas vadītāju D. Gedroviča kļuva pirms 10 gadiem. Skoliņas direktore Dace Bunka izlēma atkāpties, kļūt par klases audzinātāju.
Skoliņā D. Gedroviča jau strādāja septiņus gadus, bija direktores vietniece izglītības jomā. Startēt konkursā bija viņas pašas izvēle.
“Sākums nebija motivējošs,” atceras skolotāja. Jo no apkārtējiem bijusi neticība par to, vai viņa to varēs.
“Es būtībā, spītējot visiem, kļuvu par direktori. Lai pierādītu, ka es to varu. Tas kļuva par manu dzinējspēku.”
Bet šai apņēmībai bijis jāatrod daudz resursu sevī. “Es strādāju ar savu raksturu, ļoti daudz mācījos, lai varētu savu darbu darīt pēc iespējas labāk.”
Kad izglītības iestādes groži nonākuši D. Gedrovičas rokās, viņa apzinājās lielo atbildību.
“Skola bija ar ļoti labu reputāciju. Tad, kad sāku, man bija svarīgi saglabāt visu to labo, kas šeit bija. Un te bija daudz visa kā.
Pirmkārt, ārkārtīgi fantastiska skolotāju komanda. Te bija cilvēki, uz kuriem varēja paļauties, kuri bija atbildīgi un ir joprojām. Kad sāku, domāju –
ir jādara viss, lai es pēc iespējas labāk veidotu veiksmīgu sadarbību ar šiem cilvēkiem. Lai viņiem nav manis dēļ jāaiziet.
Otrkārt, skolai bija stabilas vērtības – šeit vienmēr bijusi tautiskā deja, teātra māksla un dziedāšana. Atkal domāju – kā to visu noturēt, kā to visu saglabāt. Tai skaitā ekoskolas statusu. Zaļais karogs šeit plīvoja jau 11 gadus, kad kļuvu par direktori.”
Šodien pēc desmitgades D. Gedrovičas vadībā skola joprojām pievilcīga bērnu un vecāku acīs. Ik gadu pieteikumu ir vairāk, nekā izglītības iestāde spēj uzņemt.
Kad pirms trim gadiem pieņēma lēmumu visas skolas ceturtās klasītes pārvirzīt uz 6. vidusskolu, bet skoliņā atvērt līdzšinējo trīs vietā četras pirmās klases, par to pašvaldībā bija lielas bailes.
“Jautājums bija, vai patiešām izdosies nokomplektēt četras klases un vai tas nebūs tikai vienu vai divu gadu uzrāviens. Bet risks attaisnojās.
Šogad vispār bija fantastiski rādītāji. 46 bērnus mēs nevarējām uzņemt. Tik liels skaits aiz strīpas vēl nekad nebija bijis.”
Stāv un krīt par savu skolu
D. Gedroviča bija vadītāja, kura nesēdēja kabinetā, bet visbiežāk bija sastopama gaiteņos, klasēs. Viņa bija klātesoša skolas procesos – sporta dienās, pavasara talkās utt. To apliecina un novērtē skolas audzēkņu vecāki.
“Vienmēr varēja just, ka viņai rūp skola,”
saka Regīna Kopštāle, kuras vecākā meita ir absolvente, un tūlīt arī jaunākā atvase pievienosies beidzējiem.
“Brīnišķīga direktore. Stāv un krīt par savu skolu. Varēja just, ka vienmēr tiek turēta roka uz pulsa.”
Ilzes Skerses visi trīs bērni mācījušies Ezerkrasta sākumskolā. “Kopā tie ir deviņi gadi,” viņa rēķina.
“To laikā ciešāka saskarsme ar direktori bijusi pēdējos trīs, kad pati piedalījos skolas vecāku padomē. Vienmēr tā ir bijusi patīkama. Viņa bija atvērta sarunām, kompetenta savā jomā, ieklausījās vecāku priekšlikumos skolas dzīves uzlabošanai.
Šo gadu laikā ievērojami darīts arī skolas attīstības labā.
Skolotāju kolektīvs nav diži mainījies. Tāpēc manā skatījumā tas norāda uz labu mikroklimatu skolas iekšienē starp darbiniekiem un direktori. Cilvēks ar labu sirdi un cēliem mērķiem!”
D. Gedroviča atzīmē, ka reorganizācijas pozitīvais ieguvums ir tas, ka fiziski nekas netiek mainīts. Bērni varēs turpināt šeit mācīties. Tādēļ arī, iespējams, vecāki pārmaiņas uztvēruši visnotaļ pozitīvi.
“Vecāki izvēlas šo skolu arī vides dēļ, ka ēka ir pielāgota maziem bērniem. Te ir pagalms,” vērtē direktore.
Patlaban daudz tiek spriests par to, kāda varētu būt veiksmīgākā darba organizācija ar 1. septembri, lai nezaudētu cilvēcību starp skolu un vecākiem.
“Protams, Kārlis Strautiņš nevarēs būt divās ēkās vienlaikus. Mēģinās organizēt tā, ka vietnieki ir klātesoši, būs šeit sastopami un pieejami.
Jā, būs citādi, jo biju šeit katru dienu, iekšā visos procesos.”
Direktores sirsnīgumu un labestīgo starojumu bērni juta. Labprāt ar audzēkņiem aprunājusies, samīļojusi. “Pazīstu katru,” viņa piebilst.
“Mana sirds un dvēsele pieder šai skolai,” izglītības iestādes mājaslapā raksta D. Gedroviča. Tādēļ aiziet nebūs viegli.
“Man būs siltas un mīļas atmiņas. Bet skolai ir jāiet jauns attīstības ceļš. Nav jāskatās atpakaļ, ir jāskatās tikai uz priekšu. Un direktors Kārlis ir jaudīgs direktors. Ticu, ka skola iegūs jaunu elpu, piedzīvos izaugsmi.
Šī ir atkalapvienošanās, jo kādreiz jau skola bija apvienota ar 6. vidusskolu. Tikai šos 32 gadus esam bijuši šķirti.”
“Vēl daudz ko varu darīt”
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Ekuze, raksturojot D. Gedroviču, teic, ka viņa drosmīgi stājas pretī grūtībām, ir mērķtiecīga, gatava meklēt un atrast labākos risinājumus, lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus.
“Viņa ir gatava risināt problēmjautājumus sarunās, uzklausot sadarbības partnerus, viņu piedāvājumus,” novērojusi I. Ekuze.
“Dacei piemīt vadītājam tik būtiskas rakstura iezīmes kā nosvērtība un mērķtiecība, prasme klausīties un sadzirdēt, kritiskā domāšana un spēja pieņemt lēmumus.
Jāizceļ arī viņas organizatoriskās spējas, jo bijis lielisks atbalsts, kad plānoti un organizēti skolu direktoriem izzinošie, kā arī restartējošie pasākumi.”
Kolēģe Inta Ķergalve uzskata, ka, pateicoties D. Gedrovičai, skolas kolektīvs ir saliedēts un motivēts darbam.
“Mūsu direktore spēj komunicēt – ne tikai sniegt norādījumus un ieteikumus, bet arī ieklausīties mūsu viedoklī. Viņa ir pedagogs līderis.”
Arī D. Bunka uzsver vadītājas mērķtiecību un lielās darba spējas. “Viņa ikvienam skolas darbiniekam ir atbalstoša.”
Jautāta par nākotnes plāniem, D. Gedroviča atbild, ka ļoti vēlas turpināt darbu Liepājas pašvaldībā izglītības jomā.
“Esmu modra un skatos jau šobrīd izsludinātos konkursus. Izglītības lauciņš man ir mīļš un tuvs, un dzīvi citur es pat iedomāties nevaru. Gribu šeit būt. Zinu, ka vēl daudz ko varu darīt.”
Vizītkarte
Dace Gedroviča
- Dzimusi 1968. gada 25. februārī, dzimtā vieta – Saldus novada Pampāļi.
- 10 gadus vadījusi Liepājas Ezerkrasta sākumskolu.
- Beigusi Pampāļu pamatskolu un Ezeres vidusskolu.
- Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvusi pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju, maģistra grāds vadības zinībās (izglītības vadībā).
- Bijusi gan pedagoģe bērnudārzā, gan vadītāja, strādājusi agrākajā zīdaiņu namā Apšu ielā un citviet.
- Ģimene: vīrs Andris, meita Arta un dēls Lauris, mazbērni Dominiks un Šarlote.
- Lasa grāmatas par mākslu, autobiogrāfijas, apmeklē koncertus, teātra izrādes.
- Labprāt vada laiku dārzā, rūpējoties par ziediem, patīk pļaut zāli un ziemā tīrīt sniegu. Iecienītas pastaigas mežā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
