Tad sākās interesantākais jeb jaunā kalendāra izšķirstīšana un iepazīšana. Pieļauju, ka tāda neesmu vienīgā, kas vispirms atšķir to lapu, kurā pilnīgi visi gada mēneši un kur labi pārskatāmi visi sarkanie datumi, jeb svētku un brīvās dienas.

Pirmās garākās brīvdienas gaidāmas, sākot no 7. aprīļa, un sarkanais datums arī 10. aprīlī, pirmdienā, kad otrās Lieldienas. Seko 1. maijs, kas pirmdienā, un 4. maijs, kas ceturtdienā. Šajā nedēļā, iespējams, kaut kā tiks pārceltas darba dienas, bet to uzzināsim, kad šie datumi nāks tuvāk.

Jūnijā, Jāņos, cita citai seko trīs brīvas dienas, ieskaitot gan sestdienu un svētdienu. Pēc tam tikai novembris, kad 18. datums iekrīt sestdienā un tādēļ pirmdiena būs brīvdiena. Gada nogale, Ziemassvētki nemaz neizskatās slikti.

Kad šis izpētīts, jaunajā kalendārā var sākt izdarīt pirmās atzīmes, un tās ir tuvinieku dzimšanas dienas.

It kā visas no galvas zināmas, bet, uz papīra pierakstītas, tās iegūst vēl lielāku svarīgumu.

Vārda dienu iezīmēšanu visiem pazīstamajiem atstāju uz citu reizi, jo tas prasīs daudz laika. Jāķeras taču pie darba lietām!

Pāreja izskatās harmoniska. Jaunā gada kalendārā pirmā lapa vēl no decembra pēdējās nedēļas, jo 1. janvāris iekrīt svētdienā. Nedēļa, kas sākas ar 2. janvāri, pamazām pildās ar pierakstītām darba iecerēm, plāniem.

Šī 2022. gada pēdējā nedēļa arī tas laiks, kad pārskatu savu veco kalendāru, un galvenais secinājums – cik ātri skrien laiks! Varbūt tāpēc gads paskrējis tik ātri, ka nu jau nevis tikai dienas, bet nedēļas rikšo kā negudras?

Bet, tā kā cilvēka varā nav laika plūdumu palēnināt, jādzīvo tik uz priekšu, un kalendārs tomēr palīdz turēties pie kaut kāda ritma un kārtības.

Izšķirstot 2022. gada lapas, ieraugu praktiski visas tikšanās un intervijas ar cilvēkiem. Tikai īss ieraksts konkrētā dienā un laikā, bet, šķiet, atceros katru intervējamo un pat vietu, kur tikāmies. Kas veido gadu? Laiks, dienas, nedēļas un cilvēki. Varētu jau dalīt vēl smalkāk, bet ne šoreiz.

Manuprāt, ir ļoti labi atvēlēt laiku kaut vai nelielai aizejošā gada apcerei. Tas piedod svaru ātri aizzibējušām dienām, nedēļām. Ir pārdomas, kas liek pasmaidīt un neskopoties ar uzslavām sev. Ir tādas, kas atgādina: varēju taču citādāk, labāk…

Protams, ieraksti kalendārā nav tas pats, kas diendienā rūpīgi piepildīta dienasgrāmata, bet tomēr! Vai ir ģimenes, mājas, kurās nav neviena kalendāra? Iespējams, ka jā. Vai es mācētu dzīvot un strādāt, ja tā nebūtu ne uz darba galda, ne pie sienas? Domāju, ka nē.

Kalendāri ir iecienīta, populāra dāvana gadu mijā, un ne bez iemesla. Kaut kā laika plūdumam jāseko un jānofiksē svarīgākais!

Modernajā pasaulē daudz ko kā atgādinājumu ieraksta mobilajā tālrunī, noder arī viedpulkstenis, bet papīra kalendārs tomēr ir kaut kas nopietnāks, stabilāks, drošāks – vismaz manā sapratnē. Kā uzticams draugs un sabiedrotais visam nākošajam gadam.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.