“Man mājās saglabājušās vairākas senas Bībeles. Vecākā no tām izdota 1882. gadā,” stāstījumu par dzimtas garīgo mantojumu iesāka Irma Būda.

 Pārcilājot Bībeles, viņa atcerējās cilvēkus, kam tās piederējušas. Viena no senākām Bībelēm mantota no vecmāmiņas. Par to liecina ieraksts Bībeles iekšlapā. Sirmā kundze piedzīvojusi bagātu –  kā priecīgiem, tā traģiskiem notikumiem – pilnu mūžu. Viņa ir luterticīgā. Īstena liepājniece. Bērnībā gājusi svētdienas skolā, iesvētīta Sv. Annas baznīcā.

Kad viņai bija deviņpadsmit gadu, ģimene dzīvoja 1905. gada ielā. No tās mājas ģimeni 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju, jo Irmas viens brālis bija saistīts ar pretošanās kustību, otrs paņemts leģionā. Bībeles gan līdzi netika ņemtas, tās palika pie vecmāmiņas. “Ko nu mēs daudz varējām paņemt līdzi, par grāmatām nebija ne runas. Izsūtījumā bija tik smagi jāstrādā, ka lūgšanām nepalika laika. Astoņus gadus biju prom Sibīrijā,” pastāsta sirmā kundze. Smagums dzimtu nesalieca. Irmas mamma nodzīvoja vairāk nekā simt gadu. Mājās pie sienas goda vietā kundzei ir fotogrāfija kopā ar tagad jau eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un viņas kungu Imantu, kuri ciemojās pie viņiem un apsveica Irmas mammu simt gadu jubilejā.

Irma kopā ar vīru Jāni nodzīvoja piecdesmit deviņus gadus, viņš jūlija vidū aizgāja mūžībā. Priecē sunītis, kaķītis un puķes dārziņā pie mājas.

Tagad, pāršķirstot savu grāmatu krātuvi, viņa prāto, ka labprāt šos Svētos Rakstus atdotu cilvēkiem, lai mantojums neietu zudībā. Vēl kundzes mājās ir grāmatas, kuras  izdotas 1836., 1878., 1889. un 1902. gadā. “Gribas, lai Bībeles tiktu vēl kādam. Mums ar Jāni bērnu nebija, nav, kam novēlēt,” saka I. Būda.

Tā viņa satikās ar Lutera baznīcas draudzes locekli Vitu Pētersoni, kura dievnamā rūpējas par tur esošajām vēsturiskajām liecībām. Lutera baznīcā izveidots muzejs, kur var apskatīt interesantākos un vērtīgākos eksponātus par Luteru un pašu baznīcu. No Irmas Būdas grāmatām viņas uzmanību piesaistīja sena Liturģijas grāmata, jo tādas muzeja krājumos neesot. “Tagad gan kalpošanas kārtība gadu gaitā mainījusies, bet interesanti uzzināt, kā tas noritēja pirms vairāk nekā simts gadiem.”