Līdz ar mācību
gada pirmā semestra noslēgumu beidzās arī Katoļu pamatskolas divdesmit gadu
jubilejas sarīkojumi. Visu gadu skolas saime – pedagogi, darbinieki, esošie un
bijušie audzēkņi, skolēnu vecāki dzīvoja jubilejas gaisotnē. “Mūsu skolas
20 gadi… Kopā izsapņoti sapņi, īstenotas ieceres. Arī kļūdas un neveiksmes, un
atkal jaunas idejas, kas piepildāmas. Tas ir kopā aizvadīts sirds
laiks….,” gada nogales noskaņās dalījās skolas direktore Iveta Kalniņa.

Lai vēlreiz
akcentētu skolas vienotību, direktore kopā ar mācību pārzini Antru Zomerfeldi
izveidoja uzvedumu “Mūsu laiks – sirds laiks”. Tajā piedalījās visu
klašu skolēni, kuri kopā veidoja stāstu par to, kā bērni mācās radīt visi kopā,
mācās sadarboties, paļauties, uzticēties, būt atbildīgiem. Un priecāties par
to, kā, katram ar sirdi darot savu mazo darbiņu, pamazām top brīnumains stāsts.
Šo brīnumaino stāstu bērni parādīja uz Olimpiskā centra lielās skatuves. Zālē
bija pulcējušies vecāki, skolotāji, kolēģi no citām skolām, skolas
atbalstītāji.

Katoļu pamatskolas skolēnu izrāde “Mūsu
laiks – sirds laiks” tapa mākslas priekšmetu, sociālo zinību un
informācijas tehnoloģiju mācību kopīgā projektā. Tās pamatā ir Mihaela
Endes romāna “Momo” motīvi, tajā skanēja Zigmāra Liepiņa mūzika un
dziesmas izrādei “Momo” ar Māras Zālītes dziesmu tekstiem. Lomās –
visu klašu skolēni. Momo, meiteni, kas prot klausīties, atveidoja 3. klases
skolniece Adele Gūtmane. Muzikālo noformējumu veidoja skolas vokālā ansambļa
“Tikai tā” (vadītāja – skolotāja Anda Karule) dalībnieki, zvanu
spēles ansamblis “Re-re-mi-la” (vadītājs – skolotājs Ēriks Bukants).
Plaukstošo ziedu animāciju veidoja 8. klases audzēknis Eduards Spāģis. Dziesmu
“Dziedi līdz!” skolai dāvināja bijušais audzēknis Jānis Antonijs.

Tā kā jubilejas gada noslēgumu veidoja tēma
par sirds laiku, par šo filozofisko kategoriju skolēni rakstīja arī domrakstus.
Tā parādot, kā mūsu bērni dzīvo un jūtas savā laikā. Skolēnu pasaulē ieved daži
raksturojoši piemēri: “Mans laiks pieder tikai man. Es ar to varu darīt,
ko vien es vēlos.” (Kristians) “Bērnības laiks. Tu esi pavisam mazs,
un tevi aprūpē māmiņa ar tēti. Bērnības laiks, kad esi tāds, kāds esi, un visi
tevi samīļo un neatstāj ne uz mirkli vienu. Bērnības laiks – brīnumu pilns
laiks.” (Agnese).

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30.decembra numurā.

#kvards-20141230-14#