Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) uzskata, ka Valērijam Kravcovam (SC) būtu korekti pašam nolikt 10.Saeimas deputāta mandātu viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Kā šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Dombrovskis, viņaprāt, šis ir īpašs gadījums, kad Saeimā iekļuvis deputāts – Latvijas pilsonis, kurš nerunā latviski.

Premjers uzsvēra, ka nekādu speciālu represīvo mehānismu valdībai šādu situāciju novēršanai neesot. Viņaprāt, būtu jāpajautā “Saskaņas centram” (SC), kā par Saeimas deputātu varēja kļūt cilvēks, no kura nav nekāda būtiska pienesuma – viņš nesaprot, par ko runā un diskutē Saeimā, arī pats nevar piedalīties debatēs.

Dombrovskis uzskata, ka kopumā būtu jāpastiprina kontrole pār pilsonības iegūšanas eksāmeniem. “Nedomāju, ka pašreizējā situācijā Kravcovam būs viegli anulēt pilsonību,” piebilda Ministru prezidents.

Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs Kravcovu, kad viņš bija Liepājas pilsētas domes deputāts, ir sodījis ar 35 latu naudassodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, Kravcovs šo lēmumu ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā.

Kandidējot SC sarakstā 10.Saeimā, Kravcovs ir norādījis, ka valsts valodu prot sarunvalodas līmenī.

10.Saeimā Kravcovs ir ievēlēts arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Pēc desmit SC frakcijas deputātu ierosinājuma Kravcovs tika atsaukts no Pilsonības likuma izpildes komisijas, jo viņš nebija apmeklējis trīs no piecām Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdēm.

Kravcovs vispirms aizbildinājās ar citiem vienlaikus notiekošajiem pasākumiem, kuru dēļ viņš nav apmeklējis Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes, bet pēc tam lūdza “Saskaņas centra” frakciju atsaukt viņu no šīs komisijas.

Kā žurnālistiem iepriekš apgalvoja SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, Kravcovam, kurš ir Latvijas Krievu kopienas aktīvists, esot izveidojušās antipātijas pret Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju Visvaldi Lāci.

Ziņots arī, ka aptuveni 25 deputātiem šajā sasaukumā var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī. Šāda situācija radusies, jo ir svītrota prasība pirms vēlēšanām pārbaudīt deputātu kandidātu reālās latviešu valodas lietošanas prasmes.

Jau tika ziņots, ka tiks pārbaudīts, kādā veidā V.Kravcovs ieguvis Latvijas pilsonību.

Saeimā ir arī otrs deputāts, kurš ir administratīvi sodīts par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, – Rihards Eigims (ZZS) sodīts jau 2009.gada novembrī – laikā, kad viņš pildīja pašvaldības deputāta pienākumus Daugavpilī.

Valsts Valodas centrs (VVC) arī norāda, ka 29 Saeimas deputāti novērtējuši savas valsts valodas zināšanas tikai kā apmierinošas vai labas sarunvalodas līmenī.

VVC var sodīt valodas nepratējus ar naudas sodu no 25 līdz 50 latiem pirmo reizi, ja atkārtoti konstatē latviešu valodas nelietošanu, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem.

LETA