Liepājas pilsētas dome pieprasījusi Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājam Jurim Bārzdiņam līdz 5.novembrim iesniegt rakstisku paskaidrojumu saistībā ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu, informēja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Slimnīcas valde ir atbildīga gan par iepirkumiem, gan citiem revīzijā pārbaudītajiem jautājumiem, tādēļ valdes priekšsēdētājam būs jāsniedz pašvaldībai skaidrojums, sacīja Sesks. Mērs arī piebilda, ka slimnīcas vadība viņu informējusi par plāniem apstrīdēt revīzijas ziņojumā minētos apgalvojumus par neekonomiski izlietotiem līdzekļiem.

Liepājas reģionālā slimnīca nepiekrīt publiski izskanējušajam apgalvojumam par neekonomiski izlietotiem līdzekļiem vairāk nekā 145 000 latu apmērā, šāda apgalvojuma nav arī VK revīzijas ziņojumā, iepriekš informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Kā norāda slimnīcas vadība, ziņojumā ir teikts, ka jāievieš efektīvāka publisko finanšu līdzekļu izlietojuma un publisko iepirkumu procesu kontrole, lai novērstu iespējamo līdzekļu neekonomiskas izlietošanas risku, un tam arī slimnīca piekrīt.

“Krīzes laikā ar samazinātu darbinieku skaitu administrācijā un ļoti komplicētām prasībām, kuras izvirza Iepirkumu likums, ir pieļautas atsevišķas neprecizitātes, bet tas nav iemesls apgalvojumam par neekonomisku līdzekļu izlietojumu. Attiecībā uz speciālistiem piedāvātajiem dzīvokļiem uzskatām, ka ārstiem, kas pārceļas strādāt uz Liepāju, ir jānodrošina optimāli dzīves apstākļi – cilvēkresursu deficīts ārstniecībā neļauj rīkoties citādi, ja vēlamies nodrošināt reģiona iedzīvotājiem labu speciālistu pieejamību,” skaidro slimnīcas vadība.

Slimnīcas vadība uzskata, ka par nelietderīgu finanšu līdzekļu izlietojumu var uzskatīt tikai daļu no minētajiem tēriņiem – samaksu par kļūdaini rezervētām aviobiļetēm par kopējo summu 92 lati. Savukārt vakariņas par kopējo summu 113 lati ir reprezentācijas izdevumi, un tie ir vienīgie slimnīcas izdevumi par iespēju slimnīcas darbinieku grupai nedēļas garumā apgūt “Isala Kliniken” slimnīcas Nīderlandē paveikto darbības efektivitātes paaugstināšanā.

Slimnīcas vadība atzīst nepieciešamību uzlabot vadības grāmatvedības organizēšanas kārtību, kā arī to, ka formāli nav definētas tiešās un netiešās izmaksas: “Vēlamies norādīt, ka slimnīcā izveidotā uzskaites sistēma ļauj tās nepieciešamības gadījumā viegli identificēt, savukārt efektīvai izmaksu kontrolei slimnīcas darbības nodrošināšanai un mērķa sasniegšanai slimnīcai daudz būtiskāka ir sniegto unikālo pakalpojumu izmaksu analīze uzņēmumā kopumā un struktūrvienībās atsevišķi. Atšķirībā no tradicionāla uzņēmuma, kas izmaksu kontrolē var pārtraukt sniegt nerentablus pakalpojumus vai pārtraukt ražot preci, ko nevar pārdot bez zaudējumiem, neatliekamās palīdzības slimnīcai nav iespējas izvēlēties ārstēt tikai tos pacientus, kuriem aprēķinātie apmaksu tarifi sedz ražošanas izdevumus,” teikts slimnīcas paziņojumā presei.

Izmaksu kontrolē būtiskākā ir dažādu tiešo izmaksu analīze sniegto pakalpojumu līmenī, savukārt vienkāršota slimnīcu kopējo tiešo izmaksu, tostarp medicīnas darbinieku atalgojuma, analīze, neņemot vērā sniegto pakalpojumu struktūru, noved pie kļūdainiem secinājumiem revīzijas ziņojumā, uzsver slimnīcas vadība. Salīdzinot medicīnas darbinieku atalgojuma īpatsvaru tiešajās izmaksās Liepājas Reģionālajā slimnīcā ar šo pašu rādītāju Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir izdarīts secinājums, ka “pastāv risks, ka slimnīcas reorganizācijas procesi nav efektīvi un izmaksas optimālas”, balstoties uz faktu, ka arī pēc izmaksu ierobežojošiem pasākumiem 2009.gadā Liepājas slimnīcā vēl aizvien medicīnas darbinieku atalgojuma īpatsvars izmaksās ir lielāks nekā abām universitātes slimnīcām.

Tomēr, kā norāda Liepājas reģionālās slimnīcas vadība, atbilstoši veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībai un balstoties uz to noslēgtajiem slimnīcu līgumiem par pakalpojumu sniegšanu to ārstēto pacientu struktūra un ārstniecības programmas ir būtiski atšķirīgas. Universitātes slimnīcās tiek sniegts daudz vairāk pakalpojumu, kuriem ir augstas pielietoto medikamentu un medicīnas tehnoloģijas izmaksas, līdz ar to medicīnas darbinieku atalgojuma īpatsvars kopējās izmaksās ir mazāks.

“Nevaram piekrist revīzijas ziņojuma projektā apgalvotajam, ka 2009.gadā iztērētie līdzekļi par valdes locekļiem lietošanā nodoto trīs automašīnu uzturēšanu un lietošanu ir “finanšu līdzekļu neefektīvs, neekonomisks un nelietderīgs izlietojums”,” teikts slimnīcas paziņojumā presei. Liepājas Reģionālajai slimnīcai ir atsevišķas struktūrvienības dažādās adresēs Liepājā un Rīgā, savukārt dažādas nozares institūcijas, kuras nākas apmeklēt arī Liepājas slimnīcas vadībai, atrodas tikai Rīgā, skaidro slimnīcā.

Slimnīca nepiekrīt arī revīzijas ziņojuma projektā apgalvotajam, ka ārstniecības personu tādu dzīvojamo telpu noma, kuru atrašanās vietas ir Liepājas centrā, renovētās mājās, ar vidējo platību 75 kvadrātmetri, vienai ārstniecības personai ir “finanšu līdzekļu neefektīvs, neekonomisks un nelietderīgs izlietojums”. Labiekārtotas atjaunotas dzīvesvietas piedāvājums Liepājas centrā, nevis iespējami lētākā pilsētas mikrorajonā ir nozīmīgs faktors pieredzējušu deficīta specialitāšu ārstu piesaistei Liepājas pilsētai, kā arī viens no svarīgiem faktoriem potenciāliem ārstiem un to ģimenes locekļiem, lemjot mainīt dzīves un darba vietu, norāda slimnīcas vadība.

Tāpat slimnīcas vadība nepiekrīt apgalvojumam, ka “slimnīca apzināti izvairījusies no atbilstošu iepirkumu procedūru veikšanas”. “Kā zināms, tad ļoti bieži no iepirkuma veicēja neatkarīgu iemeslu dēļ iepirkumu process aizņem daudz vairāk laika, nekā tas sākotnēji ir plānots, kā rezultātā rodas laika posmi, kuros preces vai pakalpojumi tiek pirkti atbilstoši iepriekšējo iepirkumu/līgumu nosacījumiem. Slimnīca šādos gadījumos vienmēr izvērtē tirgū esošos piedāvājumus un to cenas, preces un pakalpojumos pērkot par zemāko iespējamo cenu,” skaidro slimnīcas vadība.

Slimnīcas vadība arī nepiekrīt apgalvojumiem, ka uz konsignācijas līgumu pamata glabāšanā pieņemto preču uzskaite slimnīcā ir nepilnīga. Slimnīca revīzijas gaitā revidentiem ir sniegusi skaidrojumus par glabāšanā pieņemto preču uzskaiti. Konsignācijas līgumos un to pielikumos ir uzrādīti preču apjomi, kuri sākotnēji tiek nodoti slimnīcai glabāšanā. Tā kā šo preču izlietojums notiek pēc faktiskās nepieciešamības, kā arī noliktavas krājumu atjaunošana arī notiek pēc faktiskās nepieciešamības, tad nevar salīdzināt līgumā minēto preču sākotnējos apjomus ar glabāšanā esošajiem preču apjomiem, norāda slimnīcā. Reizi mēnesī slimnīca kopīgi ar piegādātāju veic inventarizāciju, pārbaudot ienākošo un izlietotu preču daudzumus, veic attiecīgas darbības grāmatvedības uzskaites programmā. Tā kā glabāšanā nodotās preces nav slimnīcas īpašums, tad glabāšanā esošo preču vērtība nav uzskatāma kā saistības, skaidro Liepājas reģionālās slimnīcas vadība.

Kā ziņots, publisko iepirkumu procedūru neievērošana un to iekšējās kontroles nenodrošināšana SIA “Liepājas reģionālā slimnīcā” ir radījusi neekonomisku, neefektīvu un nelietderīgu līdzekļu izlietošanas risku 145 116 latu apmērā, revīzijā, kas veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.martam, konstatējusi VK.

LETA