Pašvaldības iecere veicināt vēsturiskā centra ēku remontdarbus ir vērtējama pozitīvi, taču jāpievērš uzmanība atbilstošu materiālu izmantošanai. To “Rietumu radio” sacīja Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents Juris Zviedrāns.

“Ja koka māja ir no ārpuses izolēta ar tvaiku necaurlaidīgiem materiāliem, viss mitrums iesūcas kokā, ēka neelpo, jo ārpusē ir uzlikta barjera ar plēvēm un gala rezultātā tā vienkārši sapūst,” sacīja Zviedrāns.

Kā piemēru Zviedrāns min Norvēģiju un Zviedriju, kur ir ļoti daudz koka ēku un tās tiek siltinātas ar tvaiku caurlaidīgiem materiāliem.

“No ārpuses uzliek biezā kartona vēja barjeru, pienaglo rāmi, ko aizpilda ar eko vati, atkal uzliek kartonu un no ārpuses apšuj ar dēļiem, un visu laiku notiek tvaika caurlaidība,” sacīja Zviedrāns.

Remontējot mājas, viņaprāt, vispirms jāpievērš uzmanība jumtam, tad pamatiem, hidroizolācijai, logiem un siltumizolācijai. Zviedrāns arī uzsver, ka nekustamais īpašums ir regulāri jākopj.

“Koka ēkas normālos klimatiskos apstākļos ir mūžīgas,” sacīja Zviedrāns. “Latvijā vietām ir ļoti labi klimatiskie apstākļi, taču nelabvēlīgākās vietas ir Liepāja un Ventspils, kur tuvumā ir jūra un liels mitrums. Vienlaikus koks ir labākais materiāls dzīvojamo ēku būvniecībai. Pēc tam seko kaļķis ar ģipsi, māls un pārējie materiāli.”

Jau ziņots, ka Liepājas pašvaldība plāno piešķirt 50 000 eiro kultūras pieminekļu saglabāšanai. Projekts paredzēs Liepājas pilsētā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu vai tā daļu restaurāciju un konservāciju.