Savvaļā esot maz ticams, ka vārnulēns izdzīvotu, un turēt viņu pie cilvēka mājās īsti nav pareizi, uzskata U. Skangals.

Ja putnēns dotos uz zoodārzu – tā visiem būtu labāk. Lai gan, protams, šķirties būs skumīgi.

“Ar putnu ir jau sarasts. Viņš ir komunikabls, nāk uz plecu, pačubina, padūdo, parunā,”

veterinārārsts stāsta, ka retais dabas brīnums iekarojis gan paša sirdi, gan arī mājinieki to iemīļojuši. Bērni tam devuši vārdu Eko.

Kad vārnēns “ierunājoties”, mazliet pat izklausoties, ka viņš savu vārdu atdarinot.

Par to, ka albīnā vārna nonākusi pie U. Skangala, rakstījām maija izskaņā. To cilvēki bija atraduši Grīzupes ielā un nolēmuši nogādāt speciālistam.

Kā izrādījies, tam nekas nav kaitējis, vēl jauns, lidošanas un citas prasmes vēl nebija paspējis apgūt. Nu jau Eko lidot ir iemācījies, kā arī ēd pats. Līdz tam viņu vajadzējis barot.

“Teju katru gadu ir izbarots kāds vārnulēns, kovārnītis, kaijas vai pūces mazulis. Bet šis putns ir unikāls,”

par sastapšanos ar Eko ir priecīgs veterinārārsts.

Kad tieši Eko pārcelsies uz galvaspilsētu, vēl nav zināms.

“Patlaban ir sastrēgumi ar darbiem,” Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns skaidroja, kāpēc nevar konkretizēt transportēšanas brīdi.

“Bet vēlme mums ir, jā. Domājam viņu rādīt apmeklētājiem. Mums ir tukšāks būris, kurā šo putnu eksponēt un arī pastāstīt par to. Pieliksim klāt nelielu komentāru, skaidrojot, kāpēc viņš ir balts, kas vispār ir albīnisms, utt.

Šāds gadījums ir ļoti, ļoti rets. Tad nu kāpēc nedot iespēju un nestāstīt cilvēkiem, ka šādi brīnumi reizēm dabā mēdz notikt.”

Pavisam nesen M. Lielkalns saņēmis zvanu no Rīgas, ka redzēta vēl kāda nedabiski krāsota vārna.

“Viņa gan nebija balta, bet vienkrāsaini pelēcīga, bez melnā toņa,” zoodārza pārstāvis stāsta, ka ik pa laikam dabā parādās dažādi dīvaiņi.

Runājot par albīno vārnulēnu, M. Lielkalns atzīmē, ka izdzīvot savvaļā viņiem ir problemātiski, tā kā krāsojums nav dabisks.

“Tas nevis slēpj, bet izceļ. Ja putns ir brūnīgs, zaļgans vai pelēcīgs, tad viņš augājā var labi paslēpties. Savukārt balta vārna ir izlēcējs. Ilgs mūžs dabā īsti netiek prognozēts, ja apkārt ir daudz ēdēju, ķērāju u.tml.”

Ja putnu nekas neapdraud, viņš veselīgi, normāli dzīvo, tad viņa mūžs var būt ilgs.

“Bet te ir jāņem vērā vēl kāda cita lieta – vai šai baltajai vārnai ir tikai un vienīgi problēmas ar krāsu,” uzsver M. Lielkalns, “vai tomēr nav kaut kas arī ar fizioloģiju.

Ja tur ir kaut kādas problēmas, tad būs tā, kā būs. Šobrīd gan to nav iespējams pateikt.”

M. Lielkalns atceras, ka pirms 20 gadiem zoodārzā ieklīdusi meža pīle baltā krāsā. Madonas pusē redzēta balta stirna, arī Līvānu pusē. Ir bijis albīns jenotsuns, odze.

“Tā ka ik pa laikam parādās unikāli gadījumi, kuriem daba ir nedaudz radījusi novirzes.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.