Foto: K. Zāles laukuma defekti Liepājai būs jālabo par pašvaldības naudu
Kaut arī K. Zāles laukuma pārbūvē iesaistītās puses joprojām meklē vienprātību jautājumā par brāķa labošanu, Liepājai nedraud no Eiropas Savienības (ES) fondiem piešķirto finanšu līdzekļu atmaksāšana, jo projekts ir pabeigts. Taču par defektu novēršanu gan būs jāsamaksā ar pašu budžeta naudu.
liepajniekiem.lv
Izmaksas par bruģa ieklāšanas darbiem defekta zonā netiks apmaksātas no ES fondu līdzekļiem, ziņo Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane.
Projekta īstenošanas termiņš beidzās 2023. gada 12. decembrī, un pašvaldība nevarēja pagūt konstatētos defektus novērst projekta īstenošanas laikā.
Līdz ar to, veicot noslēguma maksājumu, CFLA projekta attiecināmās izmaksas samazinās par aprēķinātajām defekta zonas bruģa ieklāšanas izmaksām.
“Tādējādi šie būvniecības defekti Kārļa Zāles laukumā Liepājas pilsētas pašvaldībai ir jānovērš par saviem līdzekļiem,
un termiņi defekta zonas sakārtošanai būs atkarīgi no pašvaldības kā pasūtītāja vienošanās iespējām ar izpildītājiem,” norāda D. Reihmane.
Šobrīd par precīzu naudas apjomu vēl nav CFLA atbildes, informē pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.
Pēc neoficiālas informācijas, pašvaldība pieprasījusi samazināt no attiecināmo izmaksu kopsummas nepilnus 115 000 eiro.
Laukuma teritorijas labiekārtošana ir pabeigta, arī apzaļumošana veikta tā, kā bija paredzēts projektā.

Ģimenes ar maziem bērniem ir izbrīnītas, kāpēc visiem pieejamām noejām uz pontoniem margas ir tik vaļējas, ka mazais var izkrist cauri, un nav norobežojumu. No projekta viedokļa viss esot izvērtēts.
Pa pontoniem var staigāt, taču tiem jābūt ar piekļuvi pietauvot laivas vai katamarānus, kas šajā kanāla daļā ir atļauts, tāpēc speciālu norobežojošu barjeru nav.
“Skaidrs, ka tas bērnam var būt potenciāli bīstams objekts, tāpēc tā ir vecāku atbildība – rūpēties par bērnu drošību,”
pauž M. Ābols.
Pie soliņiem – zviļņiem nav atkritumu urnu, tur viss piemētāts ar cigarešu izsmēķiem.
“Atkritumu urnas kanālmalā ir pietiekami. Nav pie katra krēsla, un nav tāda uzstādījuma, ka jābūt,” norāda pārvaldes vadītājs un sola, ka par piegružošanu nodos ziņu apsaimniekotājam, kuram teritorija pastiprināti jāuzrauga.
Sausā laikā putekļu stabu laukumā var ar nazi griezt, tur novietotās automašīnas dienas laikā pārklājas ar biezu kārtu.
Pretputekļu apstrāde esot veikta, stāsta M. Ābols.
“Tā kā teritoriju pastiprināti greiderē, droši vien kādā brīdī, sevišķi karstā laikā, nav paspēts veikt pretputekļu apstrādi tādā kvalitātē, kādā nepieciešams. Pašvaldība par to atvainojas iedzīvotājiem, bet šis ir pagaidu risinājums, tāpēc aicinām uz izpratni,” viņš atzīmē.
Laukuma posmā, kurā nav seguma, pilnībā izvairīties no putēšanas nevarot.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.