liepajniekiem.lv
Kad iepazinušies ar Juriju, vīrietis neslēpa, ka nesen iznācis no cietuma un dzīvokli Atmodas bulvārī 12b viņam ierādījusi pašvaldība.
Kādus mēnešus trīs kaimiņš neradīja nekādas problēmas. Izskatījies labi, uzvedies klusi, bet tad pamazām sācis degradēties.
Pie viņa regulāri sākuši nākt pudeles brāļi, klaidoņi. Arī pats manīts dzērumā guļam kāpņutelpā.
Sieviete atzīst, ka tagad grūti nosaukt precīzu datumu, kad viņas dzīvoklī parādījās pirmie prusaki, ko ikdienas sarunās ļaudis dēvē par tarakāniem.
Agrāk, kad dzīvoklis nopirkts, to tur nebija. Brūno, veiklo kukaiņu vispār neesot bijis šajā Atmodas bulvāra mājā.
Augustā pamatīgu remontu sācis kaimiņš, kurš dzīvo tieši virs Jurija. Mainot caurules, pa caurumu viņam nejauši sanācis ielūkoties apakšējā dzīvokļa vannas istabā.
Tur redzētais lika pieņemt lēmumu pēc iespējas rūpīgāk aizdarīt visas spraugas un caurumus grīdā un sienās –
kaimiņa vanna bijusi pilna ar prusakiem!
Gan remonta veicēja redzētais, gan citu kāpņutelpas iedzīvotāju jaunā pieredze ar “nezin no kurienes” dzīvokļos atnākušajiem prusakiem liekot domāt, ka to izplatības centrs atrodas tieši Jurija dzīvoklī.
Loģisks secinājums, lai atbrīvotos no šiem dzīvelīgajiem kukaiņiem, kuri vairojas ārkārtīgi strauji, visiem kaimiņiem kopā un ar profesionāļu iesaisti vajag nevēlamās radības iznīcināt, apkarot. Tajā skaitā, protams, Jurija dzīvoklī. Taču tas nav iespējams, jo kaimiņš tur vairs nav sastopams.
Pēc neoficiālas informācijas, vīrietis atkal ir aizturēts un atrodas apcietinājumā citā Latvijas pilsētā.
Svetlana Pšonkina: “Par prusaku problēmu vairākkārt informēju mūsu mājas apsaimniekotāju “LNA”. Viņi situāciju saprotot, bet Jurija dzīvokli atvērt nedrīkstot. Ja vīrietis dzīvo pašvaldībai piederošā dzīvoklī, varbūt risinājumu var atrast domes Nekustamo īpašumu pārvaldē?
Kaut kādam risinājumam taču jābūt, jo citādi Jurija prusaki drīz apsēdīs visu mūsu māju!”
Kad kopā ar fotogrāfu ieradāmies pie S. Pšonkinas, kāpjot uz augšu, pirmos prusakus pamanījām uz pastkastītēm, kur tie netraucēti rikšoja šurpu turpu, omulīgi kustinot savas ūsas.
Pie Jurija dzīvokļa durvīm ārpusē noliktas divas tā saucamās mājiņas ar indi. Tās, pēc Svetlanas teiktā, nolikuši “LNA” darbinieki un dažas iedevuši arī viņai. Iespējams, arī citiem kaimiņiem.
Kad sieviete atver sava dzīvokļa durvis, priekšnamā uz galdiņa redzami divi speciālie aerosola baloni kukaiņu iznīcināšanai. Pēc maza brītiņa viņa pamana vienu kukaini pie priekšnama griestiem un tver pēc aerosola.
Kā nāk vakars, brūno ūsaiņu parādās aizvien vairāk. Tie netraucēti uzturas kāpņutelpā ap Jurija durvīm, pārvietojas pa sienām un trepju margām.
No ārpuses apejot māju, redzams, ka Jurija dzīvokļa logi stāv atvērti. Kas notiks, ja vīrietis tik drīz neatgriezīsies un logi būs atvērti visu ziemu?
Sazinoties ar apsaimniekošanas uzņēmumu “LNA,” tā pārstāve Ita Cērmane atbildēja īsi:
“Sadarbībā ar dzīvokļa īpašnieku jautājums tiek risināts.”
Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Gints Ločmelis apliecināja, ka konkrētais dzīvoklis tiešām ir pašvaldības un tas atbilstoši normatīvajiem aktiem personai ir piešķirts.
“Ja iedzīvotāji redz vai saprot, ka pašvaldības dzīvokļos kaut kas nav kārtībā vai veidojas antisanitāri apstākļi, ir svarīgi, lai iedzīvotāji vērstos pie mums pārvaldē vai pie mājas apsaimniekotāja. Tagad, kad esam saņēmuši informāciju par konkrēto adresi, varam sākt reaģēt un rīkoties,” stāsta G. Ločmelis.
Pārvaldes vadītājs skaidro, ka bez īrnieka paša klātbūtnes, atļaujas gan neviens nedrīkst atvērt pašvaldībai piederoša dzīvokļa durvis.
Tā rīkoties nav likumīgi, taču īrniekam ir pienākums telpas uzturēt atbilstoši vispārpieņemtajām sanitārajām normām un arī regulāri veikt visus maksājumus.
“Šī gada sākumā pārvaldes darbinieki konkrēto adresi apsekoja, un toreiz situācija bija pieņemama,”
turpina G. Ločmelis.
“Kad Nekustamo īpašumu pārvalde īrniekiem piešķir pašvaldības dzīvokļus, tad sākotnēji tas notiek uz īsu termiņu, un mēs sekojam sanitāro normu ievērošanai, maksāšanas disciplīnai u.c. Tagad mēģināsim sazināties ar konkrēto personu, lai iekļūtu dzīvoklī.
Ja konstatēsim, ka dzīvoklis netiek pienācīgi uzturēts, vērsīsimies tiesā, lai izbeigtu īres tiesības. To varam darīt arī tad, ja par telpām netiek maksāti komunālie maksājumi. Izskatot lietu, tiesa var arī pieņemt lēmumu par īres līguma izbeigšanu un personas izlikšanu no pašvaldības dzīvokļa.”
Uzziņai
– Prusaki (tarakāni) ir īpaši izplatīti daudzdzīvokļu ēkās, un no viena ieklīduša sugas pārstāvja izaug vesela kolonija.
Prusaki ir ne tikai grūti iznīcināmi, bet arī ļoti bīstami cilvēkiem, jo pārnēsā dažādas dzīvībai bīstamas baktērijas.
– Par superkukaini prusakus padara to izturība un spēja reģenerēt jeb ataudzēt ķermeņa daļas – kājas un ūsas.
– Pārvietošanās ātrums spēj sasniegt pat 1 km stundā, kas kukaiņiem nav maz. Tiem piemīt spēja izdzīvot praktiski jebkādos apstākļos.
Bez barības tarakāni var izdzīvot trīs mēnešus, bez ūdens – mēnesi un pat gaisa trūkums tiem netraucē 45 minūtes.
– Eiropā līdz šim atklātas aptuveni 130 dažādas prusaku sugas, no kurām Latvijas teritorijā sastopamas četras.
Zināmākie un bīstamie ir mājokļu tarakāni – melnais prusaks un virtuves melnais prusaks, otras divas – ziemeļu un meža prusaka sugas dzīvo mežos.
– Tā kā prusaki ir siltuma cienītāji, mājās tie visbiežāk mitinās aiz gāzes plītīm, pie sildierīcēm, aiz ledusskapja, citās elektroierīcēs, virtuves skapīšos.
– Prusaki ne tikai var radīt bojājumus elektroierīcēm, kuros tie uzturas, bet rada smaku telpās un ir veselībai bīstami.
– Šo kukaiņu klātbūtne saasina astmas simptomus, kā arī palielina risku saslimt ar dažādām zarnu infekcijas slimībām (dizentērija, holēra, vēdertīfs u.c.). Kā arī ar plaušu infekcijas slimībām difteriju un tuberkulozi, parazītiskiem tārpiem u.c.
Gulošiem cilvēkiem un dzīvniekiem prusaki mēdz kost.
Avots: 1188.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
