Ar mūziku, baloniem, dāvanām un svētku cienastu šonedēļ atklāja studentu telpu. Bija jūtams, ka pašiem studentiem tas ir priecīgs un svarīgs notikums.

Idejas autori ir “Kultūras vadības” 3. kurss, kurā mācās tikai meitenes.

Karīna Elizabete Lase stāstīja, ka vienā no lekciju kursiem spriedušas – ja augstskolā būtu telpa, kur studentiem sanākt kopā, satikties, vairāk saliedēties, tas būtu ļoti forši.

Programmas direktors Uldis Drišļuks no runāšanas mudinājis ķerties pie reālas darīšanas, un tā studentes reizē iegūtu arī vērtējumu.

Izvēlētā telpa atrodas augstskolas centrālās ēkas pirmajā stāvā. Iepriekš tur atradusies Studentu padome, bet nu tā ir pārcēlusies uz agrākajām Sabiedrisko attiecību daļas telpām.

Pēc pievienošanās Rīgas Tehniskajai universitātei Sabiedrisko attiecību daļa likvidēta.

“Mēs nokrāsojām sienas, ierīkojām mazu virtuvīti, kur uzvārīt tēju vai uzsildīt ēdienu mikroviļņu krāsnī. Te ir spēles, galds, pie kura mācīties.

Te var nākt vienkārši atpūsties, jo telpa ir pieejama studentiem jebkurā laikā,”

uzsvēra Karīna Elizabete.

U. Drišļuks uzteica savas studentes: “Es atceros, kā ideja tapa, tāpat redzēju, kā studenti kasīja nost veco krāsu, kā gruntēja sienas, kā konsultējās ar tētiem, mammām par to, kas jāklāj vispirms. Viss ir sanācis ļoti labi.”

“Kultūras vadības” 3. kursa meitenes ar paveikto lepojas un pateicas par palīdzību jauno mediju mākslas studentiem par sienas gleznojumu, arī augstskolai, kas atbalstīja ar remontam nepieciešamo.

Īpaši nekas jauns neesot pirkts, jo spēles, grāmatas un daudzas citas lietas palikušas mantojumā no Studentu padomes, bet mēbeles atrastas augstskolas noliktavā. Divu nedēļu laikā ideja realizēta.

Gan Karīna Elizabete, gan Anastasija Džorajeva atzina – bijis vēl viens mērķis, kādēļ ļoti vēlējušās ieceri īstenot.

“Ir mazliet sāpīgi, ka “Kultūras vadības” programma tikusi slēgta, šogad studentus tajā vairs neuzņēma.

Mēs gribējām parādīt, ka tomēr ko spējam un programma ir vajadzīga.

Mēs nākamgad absolvēsim augstskolu, un šī jaunā telpa paliks pēc mums, un ceram, ka kalpos mērķim. Dažkārt lekcijas izkrīt, tad nu varēs nākt šeit, nevis doties ārā uz ielas vai sēdēt kafejnīcā. Daudzi studenti nedzīvo Liepājā, līdz ar to, ja radās brīvas stundas, īsti nezināja, ko iesākt.”