liepajniekiem.lv
Joprojām meklējumos
“Jāpieliek punkts visām neskaidrībām!” biedrības valdes priekšsēdētāja Maruta Kārkliņa ar cerību uzsvēra savas uzrunas sākumā.
Viņa, kura jau pirms gada izlēmusi vairs biedrību nevadīt, atskaitījās par biedrībā paveikto, biedru naudas izlietojumu, kā arī skaidroja situāciju, kāda izvērtusies saistībā ar telpu jautājumu un apdraudēto Pensionāru biedrības tālāko pastāvēšanu, par ko jau portāls plaši aprakstījis 26. septembrī.
Īsumā – radušās nesaskaņas starp biedrību un Sociālā dienesta Pensionāru dienas centru par telpu Klaipēdas ielā 96a izmantošanu.
Risinājums, lai arī no biedrības puses meklēts, iesaistot arī pašvaldību, nav rasts vairāk kā gadu.
Lielā mērā tādēļ atkāpusies ne vien valdes priekšsēdētāja, bet arī pārējā valde.
Aicinot izvirzīt kandidātus jaunajam biedrības vadības sastāvam, M. Kārkliņa skaidroja, ka līdz šim valdē bijuši septiņi cilvēki, taču pēc noteikumiem turpmāk pietiktu ar pieciem valdes locekļiem.
No zāles, kurā bija pulcējušies ap 60 no vairāk nekā 90 biedriem, atsaucības nebija.
Taču, kā apgalvoja M. Kārkliņa, Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča sacījusi, ka pie viņas interesējušās divas seniores, kuras esot ieradušās ar vēlmi dibināt biedrību.
Kā viņas sauc, to federācijas vadība neatceroties, kā arī A. Barča nevēlas iesaistīties šajā situācijā, pauda M. Kārkliņa. Lūdza – varbūt zālē ir kāda no šīm potenciālajām jaunās valdes loceklēm? Klusums.
Kopsapulcē piedalījās arī domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš, kuram tajā pašā dienā bija dzimšanas diena.
“Diez vai viņš savā dzimšanas dienā ir bijis kādā tik nopietnā pasākumā,”
sveicot viņu, jokojot sacīja M. Kārkliņa.
Vairākkārt komunicējot ar pilsētas senioru aktīvistiem, J. Džeriņš pauda, ka viņš var tikai iedrošināt, bet lēmumi jāpieņem un atbildība jāuzņemas pašai biedrībai.
“Aicinu iesaistīties procesos un citam citu atbalstīt. Liepājas pašvaldība ir gatava nākt palīgā, atbalstīt,” sacīja J. Džeriņš. “Ar ko? Ar vārdiem – jā, ar darbiem – nē!” izsaucās seniores.
“Nav saprotams, kas un kā var atrisināt šo situāciju,”
norāda M. Kārkliņa.
Tā kā nesaskaņas par telpu izmantošanu Klaipēdas ielā 96a samilzušas tiktāl, biedrības valde lēmusi, ka kopsapulcē šo jautājumu skatīšanā jāiesaista pašvaldība.
Visvairāk ir sāpe par to, ka bijuši domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa un A. Barčas solījumi palīdzēt, taču nekāda rīcība nav sekojusi.
“Vai būtu prātīgākais izbeigt darbību? Domāju, ka ne.
Bet, uzzinot, ka biedrībai tiek nogriezts finansējums Ziemassvētku pasākumam – tad nezinu,” vēl vienu radušos sāpi nosauca M. Kārkliņa.
“Ievēlēsiet jaunu valdi, visu šo arī sakārtosim,” mierinot atbildēja J. Džeriņš.
Svarīgāko neviens neesot pateicis
J. Džeriņš norādīja, ka, izvērtējot viņam pieejamo informāciju, vairāk ir runa par komunikāciju abu pensionāru organizāciju starpā.
“Draudzību uzspiest nevar, bet jānoliek malā, kas ir bijis,” viņš uzsvēra.
“Vai vajag telpas vai nevajag – tas ir jautājums, vai varat atļauties vai nevarat? Pašvaldība var palīdzēt nokārtot sabiedriskā labuma statusu un tad piešķirt bezatlīdzības lietošanā telpas, bet komunālie maksājumi būs jāmaksā.
Jēgpilnāk šo biedru naudu būtu izmantot pasākumu rīkošanai, nevis telpu nodrošinājumam.
Tāpat jautājums – cik bieži tās ir nepieciešamas? Tas nozīmētu, ka būtu jāceļ biedru nauda, lai varētu apmaksāt,” skaidroja J. Džeriņš.
“Domē ir speciāla nodaļa, kas strādā ar nevalstiskajām organizācijām – nāciet un jums palīdzēs,” sarunā iesaistījās arī domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece Agija Meniķe.
“Kāpēc tad Marutai, kas gāja, zvanīja, runāja, arī valdei par to neviens neteica?”
iebilda viena no biedrības valdes loceklēm Sandra Laimiņa.
Viņa domes pārstāvjiem pārmeta komunikācijas un informācijas aprites problēmas, atgādinot, ka par biedrības bažām un rūpēm domes priekšsēdētājs bija informēts. “Vai tad viņš neko jums neteica, nepastāstīja?”
J. Džeriņš skaidroja, ka savā amatā ir pāris mēnešus.
“Neesmu bijis klāt, neesmu dzirdējis abas puses. Bet šo situāciju var atrisināt, ja ir komunikācija. Un tajā ir divi – biedrība un Pensionāru dienas centrs.
Neesat varējuši vienoties savā starpā, pārējie kļuvuši par ķīlniekiem.
Katrā ziņā dome neatbalsta tādu attieksmi, kādu laist vai nelaist iekšā telpās. Mēs esam par to, lai jūs ietu un darītu,” uzsvēra J. Džeriņš.
Pārejot nu jau pēdējo reizi pie jaunas valdes vēlēšanas, vairāki seniori jutās nostādīti fakta priekšā – neesot bijuši informēti.
Taču valde norādīja, ka informācija, ka M. Kārkliņa strādā pēdējo gadu, izskanējusi jau pagājušo gadu, kā arī par kopsapulci bijusi informācija portālā.
Pēc jautājuma – kurš ir par to, ka biedrība jātaisa ciet? – un atbildē nesaņemot nevienu paceltu roku, J. Džeriņš rezumēja:
“Jūsu mājasdarbs ir pašiem uzrunāt un atrast cilvēkus. Vajag cilvēku, kas grib un ir gatavs darīt tālāk. Piespiest nedrīkst un nevar.”
“Pozitīvi vērtēju Liepājas senioru aktivitāti un līdzšinējo iesaisti pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Arī Liepājas Pensionāru biedrības aizvadītā valdes sēde apliecināja senioru vēlmi turpināt tradīcijas un, iespējams, attīstīt arī jaunas iniciatīvas.
Sarunās ar biedrības vadību esmu saklausījis divus galvenos izaicinājumus – telpu jautājumu un jauna valdes sastāva izveidi.
Ja biedrība saskata, ka tās darbības nodrošināšanai ir nepieciešama telpa un pašvaldība varētu izskatīt jautājumu par telpu piešķiršanu, biedrībai sākotnēji jāvēršas ar iesniegumu Nekustamā īpašuma pārvaldē.
Arī jautājumā par jaunas valdes izveidi pašvaldība ir gatava palīdzēt ar konsultācijām un praktisku informāciju, taču biedrības ziņā ir potenciālā valdes sastāva uzrunāšana.
Saredzu, ka dialogs un sadarbība šobrīd ir galvenās komponentes, lai soli pa solim virzītos uz priekšu, rastu risinājumus aktuālajiem jautājumiem,”
savu skatījumu pirmdien izklāstīja J. Džeriņš.
Pirmdien M. Kārkliņa informēja, ka biedrības valde uzrakstījusi oficiālu atkāpšanās paziņojumu, kā arī sazinājusies ar Pensionāru federācijas valdi.
“Kā viss risināsies tālāk – redzēsim un informēsim,” norādīja M. Kārkliņa.
Vienlaikus viņa pauda cerību, ka risinājums radīsies un no vairākiem tūkstošiem Liepājas pensionāru jauna valde un vadītājs tomēr atradīsies.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
